Apbalvoti meža nozares gada balvas “Zelta čiekurs 2022” laureāti, viņu vidū nominācijā “Par mūža ieguldījumu” par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā mūža garumā balvu saņēmis arī alūksnietis, mežsaimnieks Andis Krēsliņš.
“Visu savu apzinīgo dzīvi vairāk vai mazāk esmu atradies mežā un strādājis saistībā ar mežu. Mans tēvs bija mežsaimnieks, es jutu un redzēju, ko viņš dara, un man tas iepatikās. Man ir laimējies dzīvot tādā laikā, kad meža nozarē un visā sabiedrībā ir notikušas ļoti lielas pārmaiņas, attīstība ir bijusi fantastiska!” saņemot balvu, teic mežsaimnieks Andis Krēsliņš.
Mežsaimnieks atceras laikus, kad informācija par mežu tika ievākta lielās grāmatās, kurās mežziņu vietnieki veica izmaiņu aprakstus un kartogrāfiskais materiāls tika iezīmēts ar roku. Tagad tas viss notiek digitālajā vidē, ir vienkārši saprotams un ātri pieejams. “Līdzīgi arī mežistrādē, kad sāku strādāt vienīgais motorinstruments bija motorzāģis “družba”. Tagad lielāko daļu mežistrādēs veic “harvester” tehnika un kokmateriālu sagatavošana notiek datorizēti,” izaugsmi nozarē iezīmē “Zelta čiekura” laureāts.
Andis Krēsliņš ir absolvējis LLA Mežsaimniecības fakultāti, kļuvis par mežsaimniecības inženieri un visu savu profesionālo darba mūžu – vairāk nekā četrdesmit gadus veltījis meža nozares attīstībai. Darba gaitas sācis 1978. gadā kā Gulbenes mežrūpniecības saimniecības Dūres mežniecības priekšnieka vietnieks. Vēlāk strādājis meža nozarē kā mežniecības priekšnieks, galvenais mežzinis, mežrūpniecības saimniecības direktors un Valsts meža dienesta Alūksnes, vēlāk Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis. Pateicoties profesionālām zināšanām un prasmēm meža kopšanas un aizsardzības jomā, nozīmīgai pieredzei meža apsaimniekošanā un darba kolektīva vadīšanā, 2011. gadā Andis Krēsliņš tika apstiprināts Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatā, vadot iestādi deviņus gadus.
“Līdz tam laikam dienesta darbinieki nebija nodrošināti ar autotransportu, nebija iespējas pielietot digitālās iestrādes, jo katram meža darbiniekam nebija nodrošināts dators, mēs strādājām ar vienu GPS uz mežniecību. Tas viss bija jāsakārto,” Andis Krēsliņš atceras izaicinājumiem pilno darba periodu, kas pieprasīja nopietnas pārmaiņas dienesta struktūrā. Veicot pakāpenisku un sistemātisku darbu, Valsts meža dienestā ir veikta nozīmīga informācijas sistēmas modernizācija, attīstīta attālinātās ugunsnovērošanas sistēma un darbinieki nodrošināti ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.
Saņemot meža nozares augstāko atzinību, Andis Krēsliņš no sirds pateicās saviem vecākiem, kas iemācīja mīlēt darbu un atgādināja, ka viss savā dzīvē būs jāsasniedz pašam. Pateicības vārdi par sapratni un pacietību tika veltīti arī ģimenei – sievai un meitām. Mežsaimnieks uzsver, ka milzum daudz laika ir veltīts ne tikai mežam, bet daudzkārt arī darbam ar cilvēkiem, tādēļ daļu no čiekura – pa sēkliņai ir pelnījis katrs cilvēks, ar kuru kopā ir iznācis strādāt.
“Šodien, redzot meža nozares sasniegumus, man gribas atzīmēt, ka tas ir panākts visiem strādājot kopā – zinātniekiem, valsts pārvaldei, meža īpašniekiem, kokrūpniekiem, mežsaimniekiem. Darbojoties katram atsevišķi, milzīgie eksporta ieņēmumi un kvalitatīvie Latvijas meži nebūtu izveidojušies. Novēlu, lai šī simbioze un sadarbība meža nozarē turpinās un Latvijas meži zaļo! Gods kalpot Latvijas mežiem!” pateicības uzrunā teic Andis Krēsliņš.
“Zelta čiekurs” par mūža ieguldījumu meža nozarē nav vienīgais Anda Krēsliņa apbalvojums. 2019.gadā ir saņemts Ministru kabineta Atzinības raksts, savukārt par nopelniem tautsaimniecības attīstībā un nozīmīgo ieguldījumu meža nozares attīstībā Andis Krēsliņš ir iecelts par Atzinības krusta komandieri.
Šogad balva pasniegta piecās nominācijās – “Par mūža ieguldījumu”, “Par inovatīvu uzņēmējdarbību”, “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā”, “Par ieguldījumu nozares attīstībā” un “Par ilgtspējīgu saimniekošanu”.
Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā mūža garumā balvu saņēma mežsaimniece Sarmīte Grundšteine, zinātniece, habilitētā ģeogrāfijas doktore Aija Melluma, mežsaimniece Silva Kaliksone, kā arī mežsaimnieks Andis Krēsliņš.
Pirms diviem gadiem, 2020. gada jūlijā, A. Krēsliņš saistībā ar došanos pensijā darbu atstājis darbu Valsts meža dienesta ģenerāldirektora amatā, kur amata pienākumus pildīja no 2011. gada, taču mežsaimniecības nozarē strādājis visu mūžu.
Nominācijā “Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā” balvu ieguvis Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” īstenotais pētījums “SEG emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs”, tā radošā grupa – vadošais pētnieks Āris Jansons, pētniece Daiga Zute, zinātniskie asistenti Ieva Jaunslaviete, Laura Ķēniņa, un Valters Samariks.
Nominācijā “Par ieguldījumu nozares attīstībā” balva piešķirta mežsaimniekam Robertam Strīpniekam un kokrūpniekam Kristapam Klausam.
Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” apbalvots SIA “VMF Latvia” izstrādātais tehnoloģijās balstītais pakalpojums “Mobilais FotoWeb”.
Nominācijā “Par inovatīvu uzņēmējdarbību” atzinība izteikta un ar diplomu apbalvoti SIA “Vudlande” un SIA “Dižmežs”.
Nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu” laureāti izvērtēti Latvijas Meža īpašnieku biedrības rīkotā konkursā “Sakoptākais mežs”. Ar balvu “Zelta čiekurs” apbalvots meža īpašnieks Juris Mālakalns.
Nominācijā “Par ilgtspējīgu saimniekošanu” atzinība izteikta un ar diplomu apbalvoti meža īpašnieki Valdis Kalns un Ludvigs Karvelis.
“Zelta čiekurs” ir gadskārtēja meža nozares augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā. Balva dibināta, lai apzinātu Latvijas labākos meža darbiniekus un pateiktos viņiem par paveikto, kā arī iepazīstinātu sabiedrību ar Latvijas labākajiem mežsaimniekiem, kokrūpniekiem, nozares zinātniekiem un pedagogiem. Balva šogad tiek pasniegta deviņpadsmito reizi. Konkursa pastāvēšanas laikā meža nozares gada balva ir pasniegta turpat 200 Latvijas mežsaimnieku, nozares pētnieku, uzņēmēju un biedrību.
Meža nozare ir ļoti nozīmīga Latvijas valsts tautsaimniecībai, mūsu valsts ir ceturtā mežainākā Eiropā. Apmēram puse Latvijas meža pieder valstij, pārējā meža lielākā daļa pieder privātās zemes īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 113 000. Meža nozarē strādā 40 000 nodarbināto, un vēl 30 000 cilvēku nodarbināti saistītajās nozarēs. Nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) pēdējos gados ir virs 5%, 2021.gadā tas sasniedza 6,5%. Mežsaimniecības ekonomiskais pamatojums Latvijā ir koksnes ieguve, kas nodrošina ekonomisko stabilitāti ar darba vietām un nodokļu iemaksām, dod nozīmīgu pienesumu valsts IKP, eksportam un atjaunojamo resursu ieguvei.
Reklāma