Nesen saskāros ar dīvainu attieksmi pret vārdu “invalīds” – tas izklausoties rupji, pat uzdzenot šermuļus, labāk skanot “cilvēks ar invaliditāti” vai “cilvēks ar īpašām vajadzībām”.
Latviešu valodas vārdnīcā melns uz balta rakstīts, ka “invalīds” ir “cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ)”. Savukārt “invaliditāte” ir “stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ)”. Tātad invalīds ir cilvēks ar invaliditāti jeb cilvēks ar īpašām vajadzībām. Bet vai tiešām vārdu salikums “cilvēks ar īpašām vajadzībām” vai “cilvēks ar invaliditāti” skan labāk nekā vārds “invalīds”? Palasot dažādus likumus un normatīvos aktus, arī secināms, ka dažiem likumdevējiem vārds “invalīds” ļoti nav paticis. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija latviski saucas “Par personu ar invaliditāti tiesībām”. Acīmredzot tulkotājam tas licies skaistāk nekā “Par invalīdu tiesībām”. Bet mums ir invalīdu biedrības, nevis biedrības cilvēkiem ar invaliditāti. Ir invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”, kas gan, stāstot par sevi, arī lieto vārdu salikumu “cilvēks ar invaliditāti”. Izrādās arī, ka agrāk invalīdam tika izdota invalīda apliecība, bet jaunā parauga dokuments saucas “invaliditātes apliecība”. Tomēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra savā mājaslapā vēl joprojām apliecina, ka invaliditātes pensiju piešķir, ja persona atzīta par invalīdu.
Arī internetā atradu vairākus komentārus par šo tēmu. Kāds pat pārmetis amatpersonai, ka viņai ir zems izglītības līmenis, jo tā lietojusi vārdu “invalīds”. Manuprāt, izglītības līmenis tiešām ir zems, tikai jautājums – kuram? Vārds “invalīds” cēlies no senās latīņu valodas (“invalidus” – vārgs) un tam nav nekāda sakara ar angļu valodas vārdu “invalid” – nederīgs. Tāpēc atliek tikai piekrist kādam citam, kurš internetā raksta: “Nevajag jaukt angļu valodu ar latviešu valodas jēdzieniem. Tā mēs automātiski sekojam kaut kādiem mākslīgi uzspiestiem rietumnieku “politkorektuma” ieteikumiem, kuri pēdējā laikā jau aiziet galējībās.” Varbūt slikti skan arī, piemēram, vārds “pensionārs”, jo tas parasti norāda uz cilvēka cienījamo vecumu. Tagad bieži vien pensionārus dēvē par senioriem, lai gan pensionārs ir persona, kas saņem pensiju, bet vārdam “seniors” ir pavisam cits skaidrojums un seniors var nebūt pensionārs. Arī apkopēju var saukt par telpu uzkopšanas speciālistu, bet vai vajag? Un kurš aizstāvēs mūsu, latviešu, valodu, ja ne mēs paši? ◆
