Ar Alūksnes novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Sudraba zīle” apbalvo par nozīmīgu veikumu vai sevišķiem nopelniem Alūksnes novada labā. Šodien, 17. novembrī pulksten 19.00, Alūksnes Kultūras centrā Latvijas Republikas 104. gadadienas svinībās “Zeme sudraba krastiem” pasniegs četras “Sudraba zīles”. Apbalvojumu saņems Toms un Marija Alleni no Somijas, Alvits Grīvnieks, Mirdza Korne un SIA “Mārkalnas bruģis” uzņēmuma valdes loceklis Arvis Līcis ar ģimeni.

Mārkalnes kopienas atbalsts

Darītāji – tā vienā vārdā var raksturot darbīgo Līču ģimeni Mārkalnes pagastā, kura jau 16 gadus vada bruģa ražošanas uzņēmumu “Mārkalnas Bruģis ”. Alūksnes novada pašvaldības augstāko apbalvojumu “Sudraba zīle” ģimene saņems nominācijā “Tautsaimniecība”.

Ilonai un Arvim Līčiem izvirzīšana pašvaldības apbalvojumam ir patīkams pārsteigums. Viņiem gan ne visai patīk būt prožektoru gaismā, tā vietā labāk ņem lāpstu un dodas strādāt. Ilona un Arvis nezina, kurš viņus ieteica apbalvojumam, tomēr nojausma par to ir. “Cik vien varam, palīdzam savam pagastam. Ne vienmēr tas ir materiāli, reizēm ļoti svarīgs ir arī padoms un palīdzība kādu ideju īstenošanai,” saka Arvis. Līču ģimene iespēju robežās atbalsta visas idejas, kas sniedz labumu vietējai sabiedrībai jeb Mārkalnes kopienai. Tā, piemēram, kopīgiem spēkiem atjaunota Mārkalnes estrāde, īstenota ideja par Saules pulksteni. “Ja mērķis ir labs un ieguvēji būsim visi, kādēļ nepalīdzēt. Darām to ar prieku. Piespiest nevienu nevar. Gribi – dari, negribi – nedari. Mēs priecājamies, ja varam būt noderīgi. Priecājamies par katru vietu, ko izdodas pagastā sakopt,” teic Arvis.

Lai uzņēmums veiksmīgi gadu no gada strādātu, svarīga ir komanda. “Mārkalnas Bruģī” izveidojies nemainīgs darbinieku pamatkodols, un, kā saka Arvis – tieši viņi ir uzņēmuma lielākā vērtība. “Paldies darbiniekiem, ka viņi mums ir. Protams, rotācija notiek – kāds aiziet un vietā nāk cits, tas ir normāli. Svarīgākais ir komanda, un mums tā ir laba – darbinieki, ģimene. Uzņēmuma darbā iesaistījusies visa ģimene, savu artavu sniedz katrs,” stāsta Arvis. Valsts svētkos visi darbinieki saņems dāvanu – jaunas virsjakas ar uzņēmuma logo.

Sūtība – palīdzēt cilvēkiem

Mirdza Korne “Sudraba zīli” saņems nominācijā “Sabiedrība” – par godprātīgu un atbildīgu iesaisti Pededzes kopienas ikdienā, atbalstu jauniešu aktivitātēm. Augstākais novada pašvaldības apbalvojums M. Kornei nāca negaidot. “Es sevi uz tāda pakāpiena pakāpušos vēl nevaru aptvert, taču katrs apbalvojums ceļ latiņu darbam augstāk, uzliek pienākumus. Es ar savu darbu emu nopelnījusi atzinību, un tas ir pierādījums, ka varu,” saka “Sudraba zīles” saņēmēja.

Pededzieši Klientu apkalpošanas centrā risina vienkāršas problēmas, un, ja rodas kāda aizķeršanās, pagaida, līdz, iegūstot nepieciešamo informāciju, to kopīgiem spēkiem atrisina. “Tagad, kad pagastā vairs nebūs pārvaldes vadītāja, klientu apkalpošanas centrā būs jārisina arī citas sadzīviskas lietas. Taču kovida laiks mūs pieradinājis gan strādāt attālināti, gan izmantot dažādas tehnoloģijas, tikai tās pamatīgāk jāapgūst, jāmācās. Nesen ar kolēģi vēl pārrunājām un atcerējāmies, kā mācījāmies rīkoties ar faksa aparātu, kā vai divdesmit gadus pie sienas vēl stāvēja izdruka ar pamācību, kas jādara, lai sūtījums nonāktu pie adresāta. Tolaik šķita sarežģīti, bet iemācījāmies,” smaidot stāsta M. Korne.

“Viens nav darītājs, strādājot klientu apkalpošanas centrā, nepieciešamas zināšanas, tādēļ ļoti priecājos, ka varu sadarboties gan ar bijušajiem, gan tagadējiem pagasta pārvaldes darbiniekiem, kuru padoms vienmēr lieti noder,” atzīst M. Korne.

Prieks radīt prieku tūkstošiem cilvēku

Alvita Grīvnieka vārds alūksniešiem nav svešs. Minot viņa vārdu, mēs uzreiz iedomājamies par skaistajām fotogrāfijām, kurās iemūžināta Alūksne vairāku gadu desmitu garumā, savukārt, priecājoties par pilsētas izgaismotajām strūklakām, allaž esam pateicīgi liktenim, ka Alūksnei ir Alvits Grīvnieks, kurš šo rotu radījis un uztur pie dzīvības. Pašvaldības apbalvojums viņam piešķirts par ilgtspējīgas tradīcijas saglabāšanu un nozīmīgu ieguldījumu Alūksnes pilsētas vizuālā tēla veidošanā.

Kopumā Alūksnē Alvita saimniecībā ir astoņas strūklakas, kuras gan pašlaik devušās ziemas guļā. Tās, kā zināms, ir pie Alūksnes Jaunās pils, pie kafejnīcas “Marta”, Alūksnes ezerā… Vienai pat ir meistara dots skaists nosaukums – “Ūdens vārti”, kas līst no viena parka dīķa otrā. Pavasarī visām sadarbībā ar aģentūru “Spodra” būšot jāveic pamatīgāka apkope. “Ezera strūklaka pašlaik demontēta, pārējām jāmaina caurules. Lūgšu, lai man dod puišus palīgā, tad varēšu kaut ko iesākt, vairs jau neesmu tik sparīgs,” atzīst meistars.

Otrs Alvita vaļasprieks, kas atstājis paliekošu iespaidu pilsētas vizuālajā tēlā ir fotografēšana. Alvits vienmēr ir klāt pilsētai un novadam svarīgos notikumos, pats savam un novadnieku priekam iemūžinot laika liecības bildēs. Šie arhīvi nav saskaitāmi, bet tie ir saglabāti dažādos datu nesējos un paliks nākamajām paaudzēm. Alvits faktiski ir arī pirmais mūspusē, kurš iemūžinājis pilsētu no putna lidojuma, ar entuziasmu ķeroties klāt jaunajām foto un video iespējām ar bezpilota lidaparātu. “Es savas labākās fotogrāfijas esmu jau nobildējis,” domīgi saka Alvits, “tagad varu tikai atkārtoties.”

Labestība iet pāri robežām

Toms un Marija Alleni no Somijas, kuri šajos svētkos apbalvoti par sirdssiltumu un cilvēkmīlestību, ilgstoši un nesavtīgi atbalstot Liepnas pagasta un apkaimes kopienu, novada iedzīvotājiem noteikti ir vismazāk pazīstamie “Sudraba zīles” saņēmēji.

Telefona numuru saziņai ar Tomu ieguvu no Liepnas pagasta biedrības “Ābele” vadītājas Inas Aizupes, kura ir šīs sadarbības aizsācēja 2013. gadā toreizējā Liepnas internātpamatskolā. Viņu ar Alleniem iepazīstinājuši sākotnējie internātpamatskolas atbalstītāji – Ivars un Liāna Velki. “Toms un Marija ir Somijas pilsētiņas Porvo iedzīvotāji, Toms – uzņēmējs, Marija – skolotāja, nepārstāv nekādu organizāciju un abi tagad jau ir pensionāri, kur vienkārši grib palīdzēt uzņēmīgiem skolēniem maznodrošinātās ģimenēs vai sociālā riska jauniešiem, kuriem ir vēlme izglītoties, bet varbūt pietrūkst tam līdzekļu un arī motivācijas,” stāsta I. Aizupe. Pa šiem gadiem Allenu ģimene ar stipendiju atbalstījusi vismaz desmit talantīgus jauniešus, kuri pēc internātpamatskolas beigšanas nolēma iegūt profesiju, un, cik Inai zināms, uztur sirsnīgus kontaktus vēl tagad. Toma furgonā uz Liepnu atceļojusi ne viena vien labdarības krava ar apģērbu un citām skolēniem noderīgām lietām. “Neesmu sastapusi otrus tik sirsnīgus un atbalstošus cilvēkus. Viņi ir pierādījums tam, ka labestība iet pāri robežām un tam, ka nevajag miljonus, lai ieraudzītu prieku bērnu acīs,” tā I. Aizupe.

Arī Toms bija ļoti atsaucīgs un labprāt pastāstīja par savu ģimeni, sākot no skaista stāsta par to, kā abi ar Mariju savulaik satikušies Grieķijā, par trīs bērniem un četriem mazbērniem, ar kuriem bieži kontaktējas, un arī par to, kas mudina cittautieti tik sirsnīgi atbalstīt latviešu bērnus. Somijā pensionētā skolotāja Marija Allena darbojas vietējā organizācijā, kas atbalsta kara veterānus, kā arī pašlaik raksta grāmatu, savukārt Toms turpina rosīties uzņēmējdarbībā – ražo iekārtas, kuras izmanto dziļās ģeotermālās enerģijas urbumos.

Vairāk lasi 16.novembra laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Agita Bērziņa, Aivita Lizdika, Sandra Apine