Šoreiz Ellena Villere ir tā, kas grāmatā “Vīrieši, sievietes u.c.” raksta par atšķirībām starp vīrieti un sievieti, un raksta par visu – par smadzenēm, par hormoniem, uztveri, spējām un uzvedību.
Šoreiz Ellena Villere ir tā, kas grāmatā “Vīrieši, sievietes u.c.” raksta par atšķirībām starp vīrieti un sievieti, un raksta par visu – par smadzenēm, par hormoniem, uztveri, spējām un uzvedību.
Vīrietis un sieviete nav radīti vienādi, īpaši smadzenes. Katrai smadzeņu puslodei ir atšķirīgas funkcijas. Kreisās puslodes pienākums ir racionāla domāšana – loģika, saprāts, dedukcija, analīze un valoda. Labā puslode ir emocionālās domāšanas vieta – tās pārziņā ir vizuālā informācija, jutekliskā uztvere, intuīcija, iztēle un jaunrade.
Atklājies, ka vīrietim ir vairāk attīstīta kreisā puslode, turpretī sieviete atšķirībā no vīrieša spēj vienlaikus mobilizēt abas puslodes. Vīrieša smadzenes darbojas ļoti specializēti: katrai zonai ir sava kompetence.
Atkarībā no apstākļiem viņam iegūtā informācija jāaizvada no vienas zonas otrā, pirms viņš spēj to izmantot, un tas prasa zināmu laiku. Turpretī sieviešu smadzenes darbojas izkliedētāk: sieviete īsā laikā var iedarbināt visus savus resursus un izmantot tos vienlaikus.
Analizējot visas šīs atšķirības un to ietekmi uz pasaules uztveri, autore brīdina, ka var gadīties, ka dažas sievietes nesaskatīs sevi pilnā mērā sievietes aprakstos un vīrieši – vīriešu aprakstos, jo iepriekš un turpmāk rakstītais ir vispārinošs.
Vīrietim un sievietei ir piecas maņas
Gan vīrietim, gan sievietei ir piecas maņas, it īpaši sievietei:
sieviete redz, vīrietis vēl tikai meklē, jo vīrietim ir tālais plāns, sievietei – plats redzes leņķis;
sievietēm lielākoties ir smalka dzirde, vīrietim nākas sasprindzināt dzirdi;
sievietei ir arī labāka oža: kad viņa ir savā sugas sargātājas lomā, sievietes oža palīdz sajust garāmejoša vīrieša imūnsistēmas labo kvalitāti un piemērotību viņai;
sieviete ir jutīga, vīrietis – aizsargāts, jo viņam patiešām āda ir biezāka, pie tam – uz muguras četrreiz biezāka nekā uz vēdera! Sievietes vēlas, lai viņas glāsta, jo viņu ādas receptori ir daudz jutīgāki;
arī garša sievietei ir vairāk attīstīta, un tam tāpat iemesls ir pirmatnējā vīrieša un sievietes loma – sieviete ir tā, kas valda pār ēdienu krājumiem; un tomēr – ir arī daži vīrieši – izcili pavāri .
Tāpat ir arī ar spējām. Sievietei runas centrs izkliedēts abās puslodēs un saistīts gan ar racionālo, gan emocionālo, tāpēcstāstot viņa dalās pārdzīvojumos, emocijās un izjūt tās vēlreiz. Vīrietis, kuram runas centrs novietots smadzeņu kreisajā puslodē – racionālā prāta puslodē -, izmanto vārdus, lai pavēstītu par faktiem, dalītos zināšanās un izklāstītu pieredzi. Vīrietim valoda ir komunikācijas instruments. Tāpēc nav jābrīnās, ja vīrietis reti saka vārdus “es tevi mīlu” tieši sievietei, kuru patiesi mīl. Reiz, ļoti sen, viņš taču to jau ir pasacījis – sniedzis informāciju…
Atšķirības valodā sākas agri
Sievietei valoda ir izteiksmes līdzeklis. Lai piešķirtu jūtām lielāku spēku, lai notikumu padarītu jocīgāku, neviens nevar viņai liegt mazliet izskaistināt, nedaudz pārspīlēt. Un vēl – sieviete neprot prasīt. Viņa nekad skaidri un gaiši nepasaka, ko gaida, vai arī, ja to saka, tad aplinkus: “Vai tev patiktu šovakar aiziet uz restorānu?” – ja īstenībā grib teikt: “Esmu pagalam nogurusi, man nav spēka vārīt ēdienu. Ja mēs aizietu uz restorānu, viss būtu daudz vienkāršāk. Vai tu būtu ar mieru paēst ārpus mājas?”
Līdz ar to sieviete ir kļuvusi čempione visās netiešas runas kategorijās un tādu vēlmju izteikšanā, kuras paliek neizteiktas. “Vai jums neliekas, ka te ir vēsi?” viņa jautā nepazīstamam ceļabiedram vilciena kupejā, bet tas laipni atbild, ka viņam tā neliekas vis. Iemesls šai apkārt runāšanai ir šķietama nepieciešamība lūgumu ietērpt pieklājīgā formā.
Lielas atšķirības valodā sākas agri: meitenes runā agrāk un labāk nekā zēni. Tāpēc arī sieviete izrunā divreiz vairāk vārdu – dienā ap 7000, bet vīrietis – 3000. Tātad, ja vīrietim pārmet nerunīgumu, tā nav viņa vaina. Un, tā kā viņi lieto divreiz mazāk vārdu, viņiem katrā ziņā jāatrod precīzākie. Ja sieviete domā runājot, tad vīrietim ir jāizvēlas – runāt vai domāt.
Smadzeņu “skapim” ir daudz atvilktņu
Autore vīrieša smadzenes salīdzina ar lielu biroja skapi, kuram ir daudz atvilktņu ar skaidri saprotamiem uzrakstiem. Atbildot uz katru jautājumu vai lūgumu, vīrietis atver noteiktu atvilktni. Un, ja vairāki lūgumi tiks izteikti reizē, vīrietis noteiks prioritātes. Taču viņa prioritātes ne vienmēr ir tādas, kādas iedomājas apkārtējie. Vienā laikā viņš domā tikai par vienu jautājumu.
Arī sievietes smadzeņu “skapim” ir daudz atvilktņu, bet tās visas ir atvērtas reizē. Priekšrocība ir tā, ka sieviete var īstenot vairākus plānus reizē. Sieviete ir cilvēks orķestris, daudzdisciplīnu eksperte. Tieši viņa ir tā, kas daudz labāk ievēro dažādus sadzīves sīkumus ģimenes dzīvē.
Kāda sieviete ir stāstījusi, ka no apprecēšanās brīža viņai šķiet, ka dzīvo “stereo” variantā – savu un vīra dzīvi. Savā ziņā tā ir spēja atrasties visur reizē. Vārdu sakot, sieviete domā ne tikai par to, kas attiecas uz viņu, bet arī par visu, kas notiek ar viņai tuvajiem cilvēkiem. Autore pamato arī citas atziņas – sieviete prot atmaskot meļus, spēj nojaust citu vajadzības, prot atcerēties to, kas sagādājis prieku.
Vīrietis labi orientējas telpā
Viena no visvairāk attīstītajām vīrieša spējām ir spēja orientēties telpā. Tā izvietota labajā smadzeņu puslodē, attīstījusies vissirmākajā senatnē, lai viņš spētu pildīt mednieka misiju. Līdz ar to vīrietis spēj atrast ceļu, atrast savu vietu, spēlēt bumbu, rekonstruēt to, ko viņa acis neredz – to nosaka spēja noteikt savu un dažādu objektu vietu trīsdimensiju telpā.
Uz papīra uzzīmētu plānu viņš spēj skatīt telpiski daudz vieglāk nekā sieviete. Daudz labāk viņš prot arī rēķināt un vadīt automašīnu.
Sieviete problēmas risina runājot
Ar aizrautību izlasīsiet autores komentārus arī par citām atšķirībām – sieviete vēlas justies labi, vīrietis vēlas labi padarīt darbu; sieviete interesējas par cilvēkiem, vīrietis – par lietām; kad sieviete jūtas slikti, viņa runā, bet vīrietis – klusē; sieviete savas problēmas atrisina runājot, vīrietis – klusējot; kad sieviete klusē, viņa ir sarūgtināta, kad vīrietis klusē, darbojas viņa loģika.
Pāra attiecībās sieviete grib justies mīlēta, vīrietis – vajadzīgs. Ja sieviete izvēlas vīrieti tāpēc, ka tas spēj viņu saprast, tad vīrietis izvēlas sievieti atkarībā no tās spējas viņu apbrīnot.
Vīrietis dzīvo pārliecībā, ka tiek vērtēts pēc rezultātiem, tāpēc viņam nepieciešama uzticēšanās. Turpretī, ja gribat viņu sagraut, iznīcināt viņa pūliņus, vēlēšanos darbu paveikt labi un citus darīt laimīgus, tas izdarāms pavisam vienkārši: kritizējiet. Pavisam nedaudz. Tikai dodiet mājienu, jo vīrietis nespēj paciest domu, ka ir kļūdījies. Gluži tā, it kā viņš būtu pārnācis no medībām tukšām rokām. Vārdu sakot, tas nozīmē zaudēt savu vērtību.
Bet ja nu patiešām izrādās, ka viņa raksturā ir kas tāds, ko būtu vēlams labot? Te nu sievietei jāprot būt viltīgai un šie nodomi jāslēpj. Un jāprot pietiekami cildināt jebkuru vismazāko vīrieša labas gribas izpausmi.
Vīrietim vajadzīgs uzmundrinājums, tikai tad viņš spēj progresēt. Un vēl – vīrietis jūt milzīgu pateicību pret sievieti, kas viņam aiztaupījusi pelnītu pārmetumu. Jo augstāk viņu vērtē, jo vairāk viņš pūlas.
Gandrīz 120 kilometri gadā
Grāmatas noslēgumā – dažas receptes jeb viltībiņas pāriem, kam mīlestība ir nevis apdzisusi, bet aprakta zem negatīvu emociju, apvainojumu un krāpšanas slāņiem.
Nofotografējiet viens otru arī tad, kad kaisle jau izzudusi! Izrādiet uzmanību! Izvairieties no pārmetumiem un esiet augstsirdīgi un laipni! Labāk ir noslēgt mieru un sacīt, ka vainīgs nav neviens.
Un atcerieties: senajās civilizācijās deja bija rituāls, kas ievadīja mīlestības aktu. Trīs seksa akti nedēļā pielīdzināmi vairāk nekā divus kilometrus garam skrējienam. Un, ja ievērojat šo caurmēra skaitu, parēķiniet vien – tie ir gandrīz 120 kilometri gadā.
