Oktobra elēģija Mālupē

Ir 19. oktobris, kad iebraucu Mālupē, lai kaut nedaudz vēl satiktos ar tām vietām, kurās biju vasarā. Centrs sakopts kā jau parasti. Zāle pamazām iet dusēt un dienas pa vienai vien klusi saulrietā brien. Bet Mālupi zeltainu dara bērzi un šķiet, ka pati saule tajos iebērusi savu zeltu. Eju pa ceļu un iemūžinu Oktobra elēģiju. Rodas pārdomas.

Ir diena tāda mazliet klusa. Vējš dzenā nobirušās lapas
Un glāsta ābolus, kas zālē guļ.
Pīlādžos dus šīs vasaras maigums,
Ar bērziem lapu zeltu mij.
Es mulsi stāvu lielā ceļa malā,
Un sirdī mostas kaut kas ļoti svēts.

Teksts un foto: Ieva Pētersone

+ 2