Pēc kādiem apsvērumiem izdarīt izvēli Saeimas vēlēšanās?

1.oktobrī Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai atdotu savu balsi par kādu no 19 partiju sarakstiem. Aizejot uz vēlēšanu iecirkni un izdarot savu izvēli, sabiedrība izlems to, kas nākamos četrus būs Saeimā un pieņems lēmumus, kas ietekmēs ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Kādus apsvērumus ņemt vērā, izvēloties, par ko balsot – jautājām izraudzītajiem sabiedrības pārstāvjiem.

Dara cilvēks, nevis partija

“Pirmais kritērijs ir kandidāta profesionalitāte savā darbā. Ko viņš ir izdarījis, kā savu kompetenci parādījis. Manuprāt, nav svarīga kandidāta piederība kādai partijai, tas nav rādītājs. Ne jau partija kaut ko ir paveikusi, bet cilvēki. Bieži vien bezpartejiskais ir padarījis vairāk nekā partija. Ja tie ir jauni spēki, vērtēju viņa argumentētās idejas. Taču tām jābūt idejām ar segumu – nevis, ka paveiksim, bet – KĀ paveiksim, ar kādu resursu. Nākamais kritērijs varētu būt kandidāta pienesums novadam, pagastam, pilsētai, no kuras viņu virza Saeimas vēlēšanām. Kā personīgi iesaistās novada, pilsētas dzīvē? Kā viņš ar savu klātbūtni atbalsta novada norises? Ne jau iet izrādīties, bet ar savu klātbūtni atbalstīt. Tas parāda cilvēka aktivitāti un ieinteresētību tajā, ko viņš pārstāv. Te jāpiemin arī kandidāta prasme komunicēt, ieklausīties savā vēlētājā, veidot dialogu. Neuzsvērt savu viedokli, bet apmainīties ar informāciju. Novērtēšu, ja deputāta kandidāts ievēro etiķeti visplašākajā šī vārda nozīmē, parādot cieņu savam vēlētājam. Svarīgs kritērijs ir ilgtspējīga darbība. Lai darītais nav tikai vienai dienai, lai tas ir nākotnei. Partijas nāk un iet, bet, lai aiz tevis, kā tautas vēlēta pārstāvja, paliek kas paveikts.

Neizlēmīgajam vēlētājam es ieteiktu atlasīt sev simpātiskākos variantus, savilkt plusus un mīnusus personālijām un tad izraudzīties sarakstu, kam vairāk plusu.”

Arī nebalsojot, mēs nobalsojam

“Gatavojoties vēlēšanām, pati vispirms pārskatu programmas, “ieguglēju” līderus, papētu viņu paveikto, īpaši tos, kurus nepārzinu. Šogad savu izvēli sāku ar to, ka atsijāju tās partijas, par kurām nebalsotu. Tur, kur redzu, ka gan līderi, gan partijas biedri nepārtraukti atgādina, ka viss ir slikti – valdība slikta, pieņemtie lēmumi nepareizi, Latvija ir atpalikusi, tas mani dara uzmanīgu. Ļoti bieži aiz šiem populistiskajiem saukļiem reāla piedāvājuma nemaz nav, tikai vispārīgas frāzes. Vērtēju, kuras partijas šobrīd ir pie varas un ir pildījušas savus solījumus, nav rīkojušās radikāli pretēji solītajam. Arī ar jauniešiem skolā analizējam solījumus, protams, bez ietekmes, lai paši vērtē, kas uzrunā partiju programmās, un pārliecināmies, ka tajās ir daudz dīvainu frāžu, kas liek uzdot jautājumus, kā to izdarīs, un vai tas vispār izdarāms. Sola arī lietas, kas jau paveiktas. Uz vēlēšanām noteikti jāiet, jo tā mēs izmantojam savas tiesības, kas patiesībā ir vienīgās demokrātiskās tiesības – izdarīt izvēli. Domāju – katrs var atrast kaut vai vienu, divus, trīs cilvēkus, kuriem uztic savu balsi. Otrkārt, demokrātija šobrīd ir apdraudēta un arī mūsu valstij ir zināms apdraudējums, tāpēc izvēle noteikti jāizdara. Ja cilvēks neiet balsot, viņam nav tiesību ne kritizēt, ne apspriest to, kas notiek valstī. Ja ir vienalga par savu valsti, tad tā ir viņa izvēle, bet es neieteiktu tā darīt. Arī nebalsojot, mēs par kaut ko nobalsojam.”

Galvenais kritērijs – paveiktie darbi

“Kritērijs, pēc kura iesaku izvēlēties partiju vai konkrēto deputāta kandidātu vēlēšanās, ir tikai viens –
konkrētās partijas vai deputātu padarītie darbi. Pirms kārtējām vēlēšanām tomēr jāpaskatās atpakaļ, jāizvērtē, ko partija vai cilvēks, četrus gadus strādādams Saeimā, iepriekšējā deputātu sasaukumā ir paveicis. Vai solījumi nav palikuši tikai solījumi? Vai tomēr ir izdevies paveikt konkrētus uzdevumus. Katru reizi vēlēšanās kandidē arī jauni, lielākajai vēlētāju daļai nezināmi, nepazīstami cilvēki. Redzot konkrētās partijas kopējo paveikto darbu, varam vērtēt arī nepieredzējušo jauno deputāta kandidātu vēlmi pievienoties konkrētajam sarakstam. Pēc tā tad arī varam par viņiem spriest. Pats savu izvēli jau esmu izdarījis, nevienu no saraksta nesvītrošu, arī plusus nevienam nelikšu, bet iesaku – uz vēlēšanām ir jāiet noteikti! Novērtēju to, ka deputāta kandidāti vismaz pirms vēlēšanām apmeklē reģionus, iepazīstas ar dzīvi ārpus Rīgas, izrāda vismaz kaut kādu uzmanību lauku iedzīvotājiem. Tomēr manu izvēli, par ko balsot nākamajās vēlēšanās, tas neietekmē. Tāpat, domāju, ir arī citiem. Kā jau teicu, vienīgo uzmanību pievērsiet iepriekšējā deputātu sasaukumā paveiktajiem darbiem, un tikai pēc tiem izdariet savu izvēli.”

Niecīgs cilvēks arī citos saskata tikai niecīgumu

“Es iesaku savu izvēli partiju sarakstiem izdarīt pēc izslēgšanas principa. Es izvēlos pēc konkrētiem cilvēkiem, ņemot vērā to, cik lielā mērā cilvēkam var ticēt un uzticēties. Dzīves un darba gaitā esmu secinājis, ka cilvēkam neuzticos, pilnībā nevienam, tomēr kaut kādi kritēriji ir pēc cilvēciskā faktora. Ļoti liela neuzticība man ir pret ceļotājiem no vienas partijas uz citu. Īpaša neuzticība – pret tiem, kuri savulaik bija “Tautas partijā”, jo neticu, ka viņi nezināja, kurš ir tās vadonis. Ļoti noraidoši izturos arī pret mazajām partijām, kas apvieno zināmu indivīdu daudzumu. Tā ir tāda kūmu būšana, arī starp viņiem ir daudz ceļotāju no partijas uz partiju. Neiesaku balsot arī par tām divām “viņu” partijām, kur ar vārdu “viņi” nedomāju krievus vai kādu citu tautību, bet atšķirīgo nostāju ģeopolitiskos jautājumos.

Vai ir vērts ticēt partiju priekšvēlēšanu solījumu programmām? Man šis pasaku laiks ir beidzies. Priekšvēlēšanu programmas principā nelasu un televīzijā neskatos, tā ir tukša runāšana. Sola daudz, bet nepilda, jo solījumu pildīšana nav atkarīga no katra deputāta, bet gan no Saeimā nonākušo partiju koalīcijas iespējām.

Nepiekrītu arī tiem cilvēkiem, kuri saka – nav jau par ko balsot. Tas raksturo personību: niecīgs cilvēks arī citos saskata tikai niecīgumu. Politika, protams, ir netīra, katrā cilvēkā ir sava “ellīte”, un “laka krāsa” tikai viņu pasargā no citiem. Tomēr ir cienīgas personības, starp kurām izvēlēties un par kurām var balsot. Uz vēlēšanām noteikti jāiet.”

Vai politika ir slikta?

“Lai zinātu, par ko balsot, ir vērts klausīties kandidātu debates un diskusijas, ko rāda televīzijā, vai lasīt laikrakstus, kur ir arī informācija un intervijas ar kandidātiem. Kritēriji, par ko balsot, gan jāizvirza katram pašam savi. Izdarot izvēli, atliek vien uzticēties un ieklausīties savās iekšējās sajūtās. Protams, informācijas ir daudz un var apjukt, nereti izskan arī tikai tukši solījumi. Ne vienmēr to, ko sola, pēc tam arī īsteno. Strādājot pašvaldībā, ļoti labi saprotu, kādēļ tā notiek – kad sāc darboties, var rasties iepriekš neparedzēti šķēršļi, kas liedz ideju īstenot. Kārtība un noteikumi, kas jāievēro, ir strikti. Diemžēl daudzi cilvēki neiet uz vēlēšanām, jo apjūk un nezina, par ko balsot, arī vairs netic politiķiem. Jaunieši ir dažādi. Ja grib atrast informāciju par vēlēšanām, veiksmīgi to atrod. Lielākoties gan internetā, nevis avīzēs vai televīzijā. Savukārt citi jaunieši baidās no vārda “politika” un neko nevēlas zināt par vēlēšanām vai politiskām norisēm. Ir radīts priekšstats, ka politika ir slikta. Tam ir jāmainās, tādēļ Smiltenes novadā esam iecerējuši izveidot jauniešu domi, lai rastos priekšstats par politiku, lēmumu pieņemšanas procesiem. Organizēsim arī tikšanās jauniešiem ar politiķiem. Dodoties uz nākamajām vēlēšanām, Smiltenes novada jaunieši būs daudz zinošāki un ieinteresētāki. Rosinu visiem doties vēlēt, ne tikai jauniešiem, jo uzskatu, ka tas ir katra pilsoņa pienākums. Ja neesi vēlējis, tad tev nav arī tiesību pēc tam kritizēt Saeimas darbu, jo tavas izvēles tur nav.”

Izmantot savas tiesības

“Viens no noteicošajiem kritērijiem – kādēļ deputāti kandidāti vispār startē vēlēšanās. Bieži vien ambīcijas nonākt pie varas ir lielākas kā vēlme kaut ko tiešām mainīt pozitīvā virzienā. Tas nav pareizi. Pašiem politiķiem jāizvirza mērķi, ko vēlas darīt nākamajos četros gados, un jātiecas tos izpildīt neatkarīgi no tā, vai tiek pie varas vai nē. Kāda daļa sabiedrības par viņiem būs balsojusi, uzticējusies, un tas ir kādu konkrētu mērķu dēļ, nevis, lai īstenotu politiskās ambīcijas tikt kādā svarīgā amatā. Pats esmu no tiem vēlētājiem, kurš nav izlaidis nevienas vēlēšanas. Pat tad, kad liekas, ka nav no kā izvēlēties, vēlēšanās jāpiedalās un jābalso kaut vai par mazāko ļaunumu. Tas būs labāk kā palikt malā un nākamos četrus gadus kritizēt valdību, ko ievēlējuši citi. Labāk dzīvot ar pārliecību, ka esi izmantojis savas tiesības. Jā, izvēlēties nav viegli, jo bieži vien darbi nesakrīt ar solījumiem. Paļauties tikai uz priekšvēlēšanu laikā solīto un skaļiem saukļiem nevar. Ko politiķi darīs pēc vēlēšanām, var ļoti būtiski atšķirties no teiktā pirms tam. Kandidātus ar iepriekšēju politisku pieredzi var vērtēt pēc viņu iepriekš paveiktajiem vai nepaveiktajiem darbiem. Ja gribas balsot par jaunajiem, kuri vēl nav sevi politikā apliecinājuši, vajadzētu paskatīties viņu līdzšinējo dzīves gājumu – ko dzīvē paveikuši un ko darījuši. Ja tomēr liekas, ka nespēj izvēlēties, ir vērts ieklausīties uzticamos līdzcilvēkos. Man pašam šogad nav viegli izdarīt izvēli. Pirms pusgada bija pilnīga neskaidrība, šobrīd svārstos starp diviem politiskajiem spēkiem.