Pēdējās dienās Alūksnes virsmežniecības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas ugunsdzēsēji likvidējuši divus ugunsgrēkus valsts mežā.
Pēdējās dienās Alūksnes virsmežniecības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas ugunsdzēsēji likvidējuši divus ugunsgrēkus valsts mežā. Šogad bijuši 26 meža ugunsgrēki, kas ir krietni vairāk nekā pērn.
“Liepnas pagastā 5.augusta pēcpusdienā dega mežs uz Latvijas – Krievijas robežas. Tur liesmoja 400 kvadrātmetru meža ar kūdras slāni. Apmēram 600 metru gar robežu izveidoja dzēšanas līnija. Lielākā platībā dega mežs Krievijas pusē, un tur strādāja kaimiņu valsts ugunsdzēsēji. 6.augusta vakarā dega pushektārs valsts meža Zeltiņu pagastā. Abi ugunsgrēki likvidēti apmēram pulksten 23.00, bet mežniecības turpina kontroli,” informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļas priekšnieka vietnieks Igors Dovgans.
Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš norāda, ka uz robežas dežurē nepārtraukti. Ugunsgrēka dūmi no Krievijas nosedz gandrīz visu Alūksnes rajona teritoriju, tāpēc dežurantiem novērošanas torņos ir grūti pārredzēt apkārtni. “Nedrīkst pieļaut, ka kūdras degšana sāksies robežas šajā pusē. Pagaidām rajonā lielu meža ugunsgrēku nav bijis. Gulbenes rajonā Ušuru purva degšana ir viena no lielākajām ugunsnelaimēm pēdējos gados, tāpēc tur domā par iespēju aizliegt cilvēkiem doties uz mežu,” saka A.Krēsliņš. Viņš atzīst, ka “nevar aizslēgt neaizslēdzamo”.
Alūksnes virsmežniecība izdevusi rīkojumu, ka mežsargiem ir jābūt savās apgaitās un bīstamākajās vietās jābrīdina ogotāji un sēņotāji nemest zemē nenodzēstus sērkociņus vai izsmēķus. “Slodze mežsargiem ir liela, dažs strādā gandrīz visu diennakti. 80 procentu meža ugunsgrēku cēlonis ir cilvēku neuzmanīga darbība. Pagājušajā gadā ugunsbīstams periods bija līdz Jāņiem, bet tagad tas sakrīt ar ogošanas un sēņošanas laiku, kad mežos ir daudz cilvēku,” uzsver virsmežzinis.
