Ko mēs svinam kapusvētkos?

Alūksnes kapsēta ir viena no senākajām Latvijā, taču vecākā kapsētas daļa padomju laikos izpostīta un aizgājusi zudībā. Vēsturnieks Jānis Līcis stāsta, ka kapsēta pastāv no 1772. gada un aizņem turpat 15 hektārus. Tādēļ arī nav brīnums, ka kapusvētku tradīcijai te ir tik vērienīgs raksturs. “Šo apmēru dēļ arī kapusvētku tradīcija te ir salīdzinoši stingrāka. Aizsākusies 19. gadsimtā, tā joprojām ir savdabīgs pilsētnieku dzīves gada atskaites punkts, ik gadu pirmajā augusta svētdienā pulcinot tuvus un tālus alūksniešus savu senču pilsētā. Visa Latvija zināja, ka šajā dienā jābrauc uz Alūksni – gribi vai negribi,” saka J. Līcis.

Svētku numurā stāstām par Alūksnes pirmās augusta svētdienas īpašo tradīciju – kapusvētkiem. Lasiet arī novadnieka, rakstnieka Andra Akmentiņa stāstījumu par to – ko mēs svinam kapusvētkos.