Sandra Apine
Viens no veidiem, kā rudenī gaidāmā vispārējā cenu pieauguma apstākļos palīdzēt iedzīvotājiem, ir mājokļa pabalsti. Plānots, ka uz tiem varēs pretendēt plašāks iedzīvotāju loks. Detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus vēl gatavo, taču Labklājības ministrija (LM) vēsta, ar ko iedzīvotāji var rēķināties apkures sezonā un kāds atbalsts būs no valsts puses.
LM informē, ka izstrādāta visaptveroša mērķēta pabalstu sistēma, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 1. septembrim.
Paredzēts, ka vislielāko atbalstu saņemtu mazaizsargātākās grupas – iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kā arī seniori, cilvēki ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušie un ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti. Plānota mājokļa pabalsta pieejamības paplašināšana, valsts sociālo pabalstu piešķiršana noteiktām sociālajām grupām un kompensācija mājsaimniecībām par energoresursiem. Kopējais indikatīvais valsts budžeta un pašvaldības finansējums visiem informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem pasākumiem apkures sezonā no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada aprīlim ir paredzēts 350,2 miljoni eiro.
Uzlabos mājokļa pabalsta pieejamību
Saistībā ar mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošanu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim plānots palielināt koeficientu mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam, kas nozīmē arī iespēju plašākam mājsaimniecību lokam saņemt šo atbalstu. Šim pabalstam paredzēts gan valsts, gan pašvaldības finansējums, nosakot arī atbalsta pasākumus pašvaldībām – līdzfinansējot pašvaldībām izdevumus par mājokļa pabalstu, nosakot atvieglotākus nosacījumus, pieņemot darbā cilvēkus, kuri strādātu ar šo atbalsta mehānismu, kompensējot pašvaldībām izdevumus par iesnieguma apstrādi (8 eiro par iesniegumu) un vienkāršojot mājsaimniecību materiālās izvērtēšanas procedūru. Šādu atbalstu varētu saņemt 5,3 procenti iedzīvotāju jeb 101 000 cilvēku mēnesī.
Agrāka pensiju indeksācija
Tāpat paredzēts atbalsts noteiktām iedzīvotāju grupām. Tā būs agrāka pensiju indeksācija jau ar 1. augustu. Savukārt ikmēneša maksājumu atkarībā no pensijas apmēra saņems seniori, cilvēki ar invaliditāti un apgādnieku zaudējušie. No 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada maijam (ieskaitot) plānots izmaksāt:
● 30 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs nepārsniedz 300 eiro;
● 20 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir no 301 līdz 509 eiro;
● 10 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir no 510 līdz 603 eiro.
Savukārt ģimenes, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada maijam (ieskaitot) saņems 30 eiro mēnesī. Šajā gadījumā netiks vērtēti ģimenes ienākumi. Vēl plānota pabalsta palielināšana transporta izdevumu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti – no 79,68 līdz 105 eiro par sešiem mēnešiem no 2023.gada 1.janvāra.
Kompensēs energoresursu izdevumus
Viens no atbalsta veidiem, kas skars daudzus Latvijas iedzīvotājus, ir Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām apkures sezonas laikā par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un granulām.
Tām mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju, valsts kompensēs 50 procentus no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh, bet kompensēšanas apmēra slieksnis ir 0,100 eiro/kWh. Piemēram, ja elektroenerģijas cena ir 0,300 eiro/kWh, kompensēšanai attiecina 50 procentiem no starpības starp 0,160 eiro/kWh un 0,300 eiro/kWh, kas ir 0,070 eiro/kWh, kas pilnā apmērā tiks kompensēta jo nepārsniedz 0,100 eiro/kWh. Jebkurai mājsaimniecībai pirmās patērētās 500 kWh būs jāapmaksā atbilstoši elektroenerģijas tirgotāja noteiktajai elektroenerģijas cenai, bet tiks kompensēts patēriņš, kas pārsniedz šo slieksni.
Savukārt plānotā dabasgāzes cena mājsaimniecībām nākamajā apkures sezonā varētu būt apmēram 140 eiro/MWh. Kompensācijas apmērs dabasgāzes izmaksu pieauguma segšanai tiktu aprēķināts, balstoties uz starpību starp nākamās apkures sezonas dabasgāzes cenu un pagājušās apkures sezonas dabasgāzes cenu – 68 eiro/ MWh. Aptuvenā cenu atšķirība ir 70 eiro/MWh, no kuras valsts segtu 50 procentus.
Tāpat arī kompensācijas apmērs siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai varētu būt noteikts 50 procenti no starpības starp nākamās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un iepriekšējā apkures sezonā noteikto siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro/MWh. Piemēram, ja pašvaldības siltumenerģijas tarifs nākamajā apkures sezonā būs 198 eiro/MWh, tad kompensācijas apmērs būs (198 – 68) / 2 = 65 eiro/MWh.
Tāpat Ekonomikas ministrija izteikusi piedāvājumu noteikt granulu cenu griestus 300 eiro par tonnu. Šāds slieksnis būtu pietuvināts centralizētajā siltumapgādē iepriekšējā apkures sezonā noteiktajai mediānai, un 1 MWh izmaksātu aptuveni 70 eiro. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī granulu izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50 procentu apmērā (ja izmaksas pārsniedz 300 eiro/tonnā), bet ne vairāk kā 100 eiro/tonnā. Mājsaimniecības granulu lietotājs, kurš ir iegādājies granulas ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem, varēs vērsties pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.
Vai un kā kompensēs malkas iegādi?
Valdība lēmusi pieaugošās enerģijas cenas kompensēt dažādiem kurināmā veidiem, taču sarakstā iztrūkst malkas, lai gan tās cena šogad dubultojusies. Ekonomikas ministrija šādu izvēli pamato ar aprēķiniem, ka siltums no malkas joprojām izmaksā vislētāk. LM atbalstu malkas lietotājiem sola, vienlaikus atgādinot, ka pabalsta saņemšanai jāsaglabā malkas iegādes čeks, kas daudziem var izrādīties problēma.
Ziņojumā valdībai noteikts, ka atbalsta slieksnis, virs kura plānots kompensēt pusi sadārdzinājuma, ir 68 eiro par megavatstundu, kas ir iepriekšējās apkures sezonas tarifu mediāna. Granulu cena šobrīd sasniegusi aptuveni 400 eiro par tonnu, kas slieksni pārsniedz. Savukārt malkai, kaut gan cena šogad dubultojusies, tik un tā cena par megavatstundu esot 50 eiro robežās, tāpēc kompensācija nav paredzēta. Tikmēr siltumapgādes uzņēmumu vidējo tarifu ministrija prognozē 150 eiro apmērā.
Labklājības ministrija norāda, ka neatkarīgi no apkures veida visi ar zemiem ienākumiem varēs pieteikties mājokļa pabalstam. Šobrīd ministrija pārstrādā pabalsta kritērijus un norāda, ka to varētu saņemt, ja ienākumi uz vienu cilvēku mājsaimniecībā nepārsniedz aptuveni 500 eiro. Pabalsta aprēķināšanas kārtība gan ir sarežģīta un prasa iesniegt daudz dokumentu, lai pierādītu ienākumus un izdevumus.
Reklāma