Latvijā ik gadu noslīkst aptuveni 100 cilvēku, kas, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, ir piecas reizes vairāk nekā citur Eiropā. Noslīkšana ir otrs biežāk sastopamais ārējais nāves cēlonis nepilngadīgajiem uzreiz pēc transporta nelaimes gadījumiem. Latvijas Peldēšanas federācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs uzskata, ka peldētprasmes apgūšana Latvijā joprojām nav pietiekami novērtēta un palaista pašplūsmā. Šī karstā vasara, kad ūdenstilpes kļūst arvien lielāks vilinājums, un ir arī upuri, liek uzdot jautājumu – cik laba ir mūsu peldētprasme un kā to uzlabot?
Portāla “Alūksniešiem.lv” aptaujā respondenti lielākoties norādījuši, ka peldēt iemācījušies paši, un to A. Platonovs saskata kā bīstamu tendenci, kas raksturīga arī Latvijā kopumā. “Satraucoša aina iezīmējas respondentu atbildēs par veidu, kādā viņi apguvuši peldētprasmi – vairāk kā puse peldēt “iemācījušies” pašmācības ceļā. Šāda attieksme pret zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas peldētprasmes apguvei, spilgti apliecina vienu no būtiskākajām Latvijas sabiedrības problēmām šajā jomā – peldētprasmi maldīgi uzskata par kaut ko ārkārtīgi vienkāršu un tādu, ko var apgūt pašmācības ceļā. Lielai daļai sabiedrības, visticamāk, nebūtu iespējams iedomāties, ka teju puse ceļu satiksmes dalībnieku teiktu, ka iemācījušies vadīt transporta līdzekli pašmācības ceļā, tomēr attiecībā uz peldētprasmi šāda attieksme nez kāpēc ir pieļaujama,” komentē A. Platonovs.
Kā veicināt peldētprasmi – 8. jūlija laikrakstā viedokļus pauž speciālisti un sabiedrība.
Teksts un foto: Sandra Apine
Reklāma