Alūksnē notika jauniešu forums, kur piedalījās Alūksnes, Igaunijas un Zviedrijas jaunieši, kas ciemojās Alūksnē Starptautiskā Eiropas Savienības aģentūras jaunatne Eiropai projekta “Jaunatne Eiropā kopējais un atšķirīgais” ietvaros.
Alūksnē notika jauniešu forums, kur piedalījās Alūksnes, Igaunijas un Zviedrijas jaunieši, kas ciemojās Alūksnē Starptautiskā Eiropas Savienības aģentūras jaunatne Eiropai projekta “Jaunatne Eiropā kopējais un atšķirīgais” ietvaros.
“Projektu izstrādāja kultūras un izglītības centra “Stili” jauniešu grupa. Ideja radās jau pirms trīs gadiem, kad Zviedrijā apmaiņas projektā tikās jauniešu vadītāji. Man ir liels prieks par projekta realizāciju, jo parasti tiekas jauniešu līderi un vadītāji, bet šoreiz ir notikusi jauniešu apmaiņa,” stāsta kultūras un izglītības centra “Stili” biedre Eva Aizupe.
Saprot svešvalodas nozīmi
Paredzams, ka rudenī Alūksnes un Igaunijas jaunieši dosies pie zviedriem. “Ar igauņiem mēs sadarbojamies nepārtraukti. Nesen kopā ar viņiem Alūksnes jaunieši bija Krievijā. Jelgavas un Alūksnes jaunieši ciemojās arī Rougē. Zviedru jaunieši Alūksnē pavadīja astoņas dienas, bet igauņi divas.
Forumā jaunieši darba grupās meklēja kopīgo un atšķirīgo brīvā laika pavadīšanas iespējās, kultūrā un izglītībā, bet nedēļas garumā šī tēma tika skatīta arī citās jomās. Paldies gribas teikt rajona skolām, kur viesmīlīgi uzņēma ciemiņus,” saka E. Aizupe. Tika atzīts, ka visās šajās valstīs svin Vasaras saulgriežus, bet to dara atšķirīgi. “Mācību stundas, starpbrīži ir visās skolās, atšķirīgs ir to garums un mācību programma,” stāsta Alūksnes ģimnāziste Līga Putna.
Brīvā laika pavadīšanas iespējas visās trīs valstīs ir vienādas. Katrai valstij ir sava populārākā mūzikas grupa, sporta veids, atšķirīgas ceļošanas iespējas. “Pozitīvi ir tas, ka alūksnieši redz – svešvaloda ir vajadzīga, jo ikdienā praktiskā valodas nozīme nav tika liela. Iepazinu savējos arī no citas puses. Tagad redzu, ka kritiskos momentos uz viņiem var paļauties. Viņi ir elastīgi un prot iziet no situācijas. Stājoties šajā darbā, domāju – vienu, divus gadus, kamēr vēl varu skriet jaunajiem līdzi, bet tagad man ir kauns par savām domām, redzot, kā strādā zviedru jauniešu vadītāja Tori Carlsson. Viņi kopā jūtas labi. Patika, ka zviedru jaunieši bija atraisīti jau pirmajā vakarā. Projekta naudu vēl neesam saņēmuši, paldies tiem, kas mūs atbalsta,” stāsta Alūksnes rajona Bērnu un jauniešu interešu centra jaunatnes lietu koordinatore Iveta Žižmāre.
Mācās citu valstu kultūru
Zviedru jauniešu vadītāja Tori Carlsson atzīst, ka viņai patīk Alūksne. “Tā ir skaista mazpilsēta. Mēs dzīvojam mazā pilsētiņā, tāpēc patīk mazas vietas. Cilvēki šeit ir laipni, kaut arī mēs nezinām latviešu valodu. Kopā ar jauniešiem pavadījām jauku nedēļu, uzzinājām daudz viens par otru,” atzīst zviedru jauniešu vadītāja T. Carlsson.
Viņa strādāju jauniešu centrā, kas ir savādāks nekā Alūksnē, jo atrodas skolā. “Bērni uz centru nāk starpbrīžos, kā arī divus vai trīs vakarus nedēļā. Ir reizes, kad nāk visi jaunieši, ir tādas, kad daļa. Mums ir meiteņu grupa, kam stāstām visu, kas viņas interesē. Notiek sporta aktivitātes. Daudz strādājam ar jauniešu apmaiņu. Svarīgi ir pazīt citam citu grupas dalībnieku,” uzsver
T. Carlsson. Viņa stāsta, ka tādas profesijas kā viņai Latvijā nav. Tā ir līdzīga sociālajam darbiniekam. Zviedrijā jauniešu klubs ir domāts, lai cilvēki labi pavadītu laiku.
“Jauniešiem ir svarīgi iemācīties citu valstu kultūru tāpēc, ka tā rodas priekšstats par valsti un tautu, bet tiekoties var pārliecināties, vai tā ir. Vairāk viņi uzzina arī par savu valsti. Latviešu jaunieši ir pieklājīgi, draudzīgi, aktīvi, man viņi patīk. Dažus no viņiem es gribētu paņemt līdzi uz Zviedriju. Domāju, ka zviedri ir izlutināti, jo ir pieraduši, ka iegūst visu, ko vēlas. Latvieši vairāk darbojas paši, iesaistās dažādās aktivitātēs,” iespaidos dalās T. Carlsson.
Forumu vērtē jaunieši
Alūksnes jaunieši atzīst, ka nedēļa bija jautra un paldies saka Evai. “Bija interesanti iepazīties ar citu valstu jauniešiem un uzlabot angļu valodas zināšanas. Interesants bija ceturtdienas vakars, kad zviedru jaunieši bija vakariņās alūksniešu ģimenēs. Ēd viņi visu, tikai viņiem negaršo rasols un marinēti ķirbji,” stāsta E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas (AVĢ) ģimnāziste Egita Balode.
Lielākā daļa zviedru jauniešu vasarās strādā. “Viņiem ir iespēja atrast darbu mazajos ciematiņos, kas Alūksnē ir neiespējami. Zviedru un igauņu jauniešiem patīk apmēram tāda pati mūzika kā mums, lai gan valda uzskats, ka igauņi ir atturīgi. Pēc kopā pavadītās nedēļas man pat gribas domāt angliski,” atzīst E. Balode.
Kopumā zviedru jaunieši ir apmierināti, bet katram patika kaut kas cits. “Šajā nedēļā esam ieguvuši jaunus draugus. Viņi ir iemācījušies dažus latviešu vārdus, bet mēs – zviedru. Ir interesanti, kā viņi tos izrunā.
Mums ir viegli runāt par Zviedriju, jo nesen tur bijām. Bet šie jaunieši atšķiras no Stokholmas jauniešiem, jo viņi ir no lauku skolām. Viņi ir atvērtāki un saprotošāki, bet Stokholmas jaunieši labāk paklusē. Tāpat atšķiras arī rīdzinieki no alūksniešiem,” stāsta AVĢ ģimnāziste Līga Putna.
Runājot par kopīgo un atšķirīgo, viņa atzīst, ka pamatā tas “skeletiņš” visiem ir viens, bet atšķirīgais ir tas, kā katrs ir ģērbies, ko runā un ko dara.
“To, ko pie mums mācās vienpadsmitajā klasē, zviedru jaunieši apgūst tikai augstskolā. Viņiem ir citāda mācību programma. Ģimnāzijā viņi jau apgūst specialitāti un pēc skolas beigšanas var strādāt. Šādi projekti dod sapratni un attīsta komunikācijas spējas. Valoda ir liels ieguvums,” saka L. Putna.
Zviedru jaunieši bija pārsteigti, ka pie mums tik brīvi un lēti var nopirkt alkoholu.
“Pārtikas produkti pie mums, salīdzinot ar Zviedriju, ir lēti. Sadzīves tehnikai ir tādas pašas cenas, bet, salīdzinot viņu un mūsu algas, zviedri atzīst, ka šeit nav iespējas nopirkt, ko vēlas. Tās vērtības, ko iegūst šādos projektos, nav algebras formulās aprēķināmas, ” uzskata L. Putna.
