Jauns medicīniskās aprūpes modelis, izglītības reforma, skolu optimizācijas modelis, iestāžu un uzņēmumu reorganizācija un citi.
Jauns medicīniskās aprūpes modelis, izglītības reforma, skolu optimizācijas modelis, iestāžu un uzņēmumu reorganizācija un citi. Zināmā mērā saskatu līdzību ar šūšanas darbnīcu, kur arī modeļi mainās līdz ar jaunu modes tendenču pieteikumu.
Turpinās arī Latvijas lauku attīstības modelēšana pēc Eiropas Komisijas izstrādātā Eiropas Savienības finanšu atbalsta scenārija, kurā diemžēl visdramatiskākie nosacījumi radīti lauksaimnieciskajai ražošanai, kur izšķirošais ir ražošanu ierobežojošās kvotas un to atbalstošās piemaksas. Vidējo un mazo zemnieku saimniecību īpašniekiem pa prātam noteikti būtu Eiropas Komisijas paziņojums par piecus gadus iespējamu vienkāršoto maksājumu sistēmu tām saimniecībām, kuru platība pārsniedz 0,3 hektārus. Tas būtu hektārmaksājums, ko varētu saņemt par platību neatkarīgi no tā, ko tanī audzē. Zemniekiem atliktu saberzēt rokas, jo skaidrāks par skaidru, ka visiem tiks no šā rieciena. Diemžēl vairumā gadījumu vārdi neiet kopsolī ar darbiem. Izrādās, ka Eiropas Komisija šos maksājumus rēķinājusi tikai uz 484,7 tūkstošiem hektāru. Tā ir tikai puse no šobrīd laukaugiem atvēlētās platības. Nevajag sarežģītus aprēķinus, lai saprastu, ka naudu – apmēram trīs latus – saņemt varēs tikai katrs otrais mazās platības apsaimniekotājs. Arī atšķirīgā pieeja hektārmaksājumiem līdzšinējās un jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs rada Latvijas zemnieku pilnīgu konkurētnespēju, bet zeme kļūs par vēl ierobežotāku resursu nekā līdz šim, un 2007.gadā tās platības saruks 55 procentu apmērā, salīdzinot ar 1999.gadu.
Modelēšanai pakļauti arī skaitliski mazo ganāmpulku īpašnieki, jo līdz 2003.gadam, kad pārstrādei nepieņems pienu, kas slaukts ar rokām, atlicis maz laika. Šobrīd Latvijā ir 75 procenti piecu govju īpašnieku, bet 62 procentos saimniecību govis slauc ar rokām. 39 procenti ir vienas vai divu govju īpašnieki. Viņiem jaunais modelis nozīmē iznīcību, jo slaukšanas aparāta un pārējā aprīkojuma izmaksas sniedzas trijos simtos latu. Nezinu, kas rada lielāku ļaunumu – saimniece, kas pirms slaukšanas rūpīgi nomazgā govs tesmeni un rokas, paņem spodri izberztu slauceni un ļauj tanī tecēt silta piena strūklām, vai importēta produkcija, kuru uzlūkojot pat mans vecais runcis nicīgi aizgriež purnu.
Bez strukturāliem modeļiem lauksaimniecībai esot grūti izdzīvot – tā apgalvo gudri vīri. Savukārt bez lauksaimniecības nevar pastāvēt sekmīga lauku ekonomika. Nav arī nevienas valsts, kur tā būtu sekmīga bez jau iepriekš pieminētās lauksaimnieciskās ražošanas. Piemēram, arī vairākās ārvalstīs lauku ekonomiku balsta lauksaimniecība kā vides apkopēja.
