Graudaugu iepirkuma cenas šogad ir par 20 līdz 40 procentiem palielinājušās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tāpēc jārēķinās, ka arī milti, to izstrādājumi un maize maksās dārgāk. Graudu pārstrādes uzņēmumu pārstāvji mierina pircējus, ka cenas palielināsies tikai par pāris santīmiem.
Graudu pieņemšanas punkts – kaimiņos
“Šis ir netipisks gads, jo ir gan labas graudaugu ražas, gan arī augstas iepirkuma cenas. Parasti augstākas cenas ir tad, ja ražas nav tik labas. Tiesa, labības un rapša kulšanas apstākļi nav tie labākie, jo bieži līst. Kaltēšanas jaudas nav atbilstošas graudiem ar lielu mitrumu, turklāt tāda apjoma iekūlumam. Neņemos prognozēt, vai graudu iepirkuma cenas varētu vēl kāpt vai gluži otrādi – kristies,” atzīst Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības laboratorijas vadītāja Līga Razminoviča.
Viņa informē, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar apmēram desmit Alūksnes puses zemniekiem, kuri izaudzētos graudus pārdod sabiedrībai. “Var secināt, ka Alūksnes un Apes novados tāpat kā citviet ir labas graudaugu ražas. Šogad graudu pieņemšanas punkts ir atvērts arī Gulbenē, tāpēc vēl vairāk apkārtējo novadu lauksaimnieki ved mums pārdot graudus,” saka L.Razminoviča. Viņa norāda, ka pagaidām rudziem ir pārtikas graudiem atbilstoša kvalitāte. Savukārt kviešu kvalitāte ir atkarīga no izvēlētās audzēšanas tehnoloģijas. Vai nu tie ir mēsloti un audzēti kā pārtikas graudaugi, vai arī kā lopbarībai paredzēta labība. “Kas ir centušies izaudzēt maizes kvalitātei atbilstošu labību, tiem tāda arī ir,” secina laboratorijas vadītāja.
Tonna graudu pat par
60 latiem dārgāka
Graudu cenas ir krietni augstākas nekā gada sākumā un pērn. Pagājušajā gadā tonna kviešu maksāja 140 – 150 latus, bet šogad sasniedz 170 – 180 latus. Krietni vairāk maksā arī par rapsi, pērn par tonnu maksāja 270 – 280 latus, bet šogad – 330 latus. Tāpēc ir pamats cerēt, ka ienākumi no graudu ražas segs zaudējumus, kuri daļai zemnieku radās pagājušajā rudenī. Tiesa, graudu kvalitāte šogad nav vislabākā, bet arī ne slikta. Tomēr katram zemniekam var būt no kopējās situācijas atšķirīgi apstākļi. Gaujienas pagasta zemnieka saimniecībā “Bebri” Andris Rubins apsaimnieko 200 hektārus, audzējot dažādu labību. Viņš secina, ka ir lauki, no kuriem iekuļ 4 tonnas graudu no hektāra, un ir arī tādi, no kuriem – 2,5 tonnas no hektāra. Turklāt vairākās vietās labību izpostījušas meža cūkas. Savukārt Apes pagasta bioloģiskās saimniecības “Kalēji” īpašnieks Andris Pilskalns ir neapmierināts, ka biežās lietavas veicinājušas nezāļu saaugšanu labībā. Bioloģiskā saimniecībā laukus nevar miglot vai lietot minerālmēslus, tāpēc ir grūtāk izaudzēt labu graudu ražu. Taču bioloģisko graudu iepirkuma cena neatšķiras no intensīvi audzētas labības iekūluma. A.Pilskalns secina, ka jau gadiem tiek runāts par šo netaisnību, taču nekas nemainās.
Lietainā laika dēļ graudu novākšana kavējas. Tas ietekmē arī ziemāju sēju, un ziemas rapsi nepagūs iesēt līdz 20.augustam, kas ir optimālais termiņš. Kavēšanās var ietekmēt zemnieku darbu ilgtermiņā.
