Kopš pagājušā gada aprīlī piekritu kārdinājumam maksāt par elektrību pēc izlīdzinātā tarifa, jutos kā melns kaķis melnā maisā. Spriedu: nu labi – maksāšu arī vasarā vairāk, lai ziemā nav tik daudz jāmaksā. Šopavasar ar nepacietību gaidīju, kā nu būšu saimniekojusi. Liela bija mana vilšanās – esmu tērējusi vairāk, nekā maksājusi! Un pierādīt, ka tā nav, arī nevaru, jo katra mēneša pirmajā datumā diemžēl skaitītāju nenolasīju. “Latvenergo” mājaslapā redzēju vien konstantu summu, kas bija jāmaksā – vasara vai ziema. Jau trīs mēnešus maksāju pa jaunam. Pēkšņi atskārtu, ka arī mans tā saucamais starta tarifs ir noplacis jau trijos mēnešos. Un tas ir laikā, kad elektrību lieto tik maz! Nebiju ar mieru. Atbildīgajam dienestam lūdzu veco kārtību – cik nodedzinu, tik maksāju! Mans protests “Latvenergo” klientu apkalpošanas dienestam negaidot sakrita ar tiesvedību pret šiem mistiskajiem tarifiem. Esot nelikumīgi! Tiesa negaidot atcēla regulatora pērnā gada februāra lēmumu. “Latvenergo”, protams, taisnojas, ka esot gribēts atbalstīt trūcīgos. Tiesībsargs apgalvo, ka šo tarifu veidošanās sabiedrībai vispār nav saprotama. Nav skaidrs, kāpēc vajadzīgs divējāds tarifs. Ja es tērēju vairāk, tad arī likumsakarīgi maksāju vairāk. Kāpēc tad uzreiz jāmaina kilovatstundu vērtība? Interesanti, būs vai nebūs bagātajam “Latvenergo” jāšķiras no 45 miljoniem latu, lai atmaksātu klientiem izkrāpto naudu? Bet man ar nožēlu jāatzīst, ka ne vienmēr, dzenoties pēc visa modernā, esi ieguvējs. Diemžēl.
