Katru gadu virknei pārgalvīgāko un pārlieku iekarsušo jāņabērnu līgošana beidzas ar ārstēšanos slimnīcā. Svētku aizsegā dažkārt piemirstam par elementārām lietām, kas palīdzētu izvairīties no veselības problēmām. Ko līgotājiem der atcerēties un ņemt vērā, svinot svētkus, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķis sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs Roberts Fūrmanis.
Kur atrodies?
Pats galvenais, pirms doties līgot, ir skaidri apzināties, kurā vietā esat, lai nepieciešamības gadījumā ātrā medicīniskā palīdzība pēc iespējas ātrāk nokļūtu notikuma vietā. Vidēji 25 procentos gadījumu ātrajai palīdzībai, pieņemot izsaukumus, rodas grūtības ātri noteikt precīzu cietušā atrašanās vietu, kas nereti kavē brigādes ierašanos. Lielākoties tādi gadījumi ir situācijās, kad izsaucējs ir svešā, nepazīstamā vietā vai nezina atrašanās adresi, tāpēc tas ir pats pirmais aicinājums – zināt, kur atrodies!
No jūnija Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ieviesis jaunus informācijas sistēmas risinājumus izsaukuma vietas noteikšanai. 113 dispečers izsaukuma vietu var noteikt pēc zvanītāja nosauktām ģeogrāfiskās pozicionēšanas koordinātām, kas atrodamas mobilajā telefonā, un izsaukuma maršrutu kartes veidā operatīvi nosūtīt tās brigādei uz mašīnu, lai mediķi nekavējoties dotos palīgā. Īpaši svarīgi tas ir situācijās, kad zvanītājs nezina, kur atrodas un nevar nosaukt pat aptuvenu atrašanās vietu – piemēram, nomaldoties mežā. Diemžēl nereti šādās situācijās, notiekot nelaimei, iedzīvotāji glābšanas dienestiem nespēj izstāstīt, kur viņi atrodas.
Uguns!
Līgovakara neiztrūkstoša sastāvdaļa ir ugunskura kurināšana, ar ko bieži saistās arī dažādi negadījumi. “Pirmais nosacījums – jāizvēlas pareiza vieta, uguni vēlams kurt atklātā laukā, tālāk no ēkām un izvēlēties adekvātu kurināšanas veidu. Aizdedzināšanai nekādā gadījumā neizmantot benzīnu vai citu viegli uzliesmojošu šķīdumu – tie var radīt eksploziju un apdedzināt pašu kūrēju,” brīdina R.Fūrmanis. Labāk izmantot degmaisījumu, kas aizdegas lēni un ātri neuzliesmo.
Ja cilvēks tomēr aizdedzies, tas jānogāž zemē un liesmas jāapslāpē ar smagu audumu, piemēram, segu vai brezentu. Cietušās vietas jāatdzesē ar ūdeni, lejot to starp apģērbu un miesu. Blakusesošie tikmēr sauc ātro palīdzību. “Apdegumu vislabāk ir dzesēt ar ūdeni, un minimālais dzesēšanas laiks – 10 minūtes. Nekādā gadījumā uz brūces nedrīkst likt kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu vai ziedes un smēres, kas nav paredzētas apdegumu kopšanai. Ja apdegums ir lielāks par plaukstu, jāsauc ātrā palīdzība. Tāpat tā obligāti jāsauc, ja apdegusi seja, cilvēks saelpojies dūmus, sodrējus, apdeguši augšējie elpošanas ceļi,” stāsta R.Fūrmanis.
Bieži apdegumi tiek gūti, lecot pāri ugunskuram. Vislabāk to darīt, kad ugunskura liesmas tikpat kā apdzisušas, nedarīt to dzērumā un garā, plīvojošā apģērbā.
Alkohols!
Ārsti ieteiktu labāk to vispār nelietot, bet līgovakarā no alus kausa atturēties grūti. Traumas un negadījumi visbiežāk saistīti ar pārmērīgu tā lietošanu. “Īpaši pusaudžiem ir tieksme pārdzerties, jaunie nezina mēra sajūtu. Alkohols nelabvēlīgi ietekmē nenobrieduša organisma un smadzeņu attīstību. Mēdz gadīties, ka alkohols izraisa vemšanu un kuņģa saturs nonāk elpceļos, kā rezultātā līgotājs nosmok. Ja jaunais cilvēks stiprā alkohola ietekmē nereaģē uz apkārtējās vides kairinājumiem, nav kontaktējams, jālūdz palīdzība mediķiem,” rekomendē R.Fūrmanis. Pēc alkohola lietošanas otrajā rītā ir slikta pašsajūta, un katrs to pārvar pēc saviem ieskatiem, vienīgais, ko ārsti rekomendē, ir daudz dzert ūdeni, vislabāk minerālvielām bagātinātu.
Ūdens!
Ja atpūtas un līgošanas vieta nolūkota ūdens tuvumā, jau savlaicīgi jāparūpējas, lai tuvumā būtu piepūšams riņķis, pāris tukšas plastmasas pudeles, kas nelaimes gadījumā var palīdzēt. “Ja kompānijā ir mazi bērni, drošības dēļ tiem visu vakaru būtu jānēsā ap augšdelmu apliktas piepūšamās aproces. Tad arī vecākiem sirds būs mierīga, un, iekrītot ūdenī, tās mazuli pasargās no noslīkšanas,» mudina R.Fūrmanis. Pieaugušie nedrīkst peldēties un vizināties ar laivu alkohola reibumā. Ja cilvēks slīcis, ātrā palīdzība jāsauc obligāti, jo nesterilais ūdens, nonākot slīkušajam plaušās, 24 stundu laikā var attīstīt elpošanas problēmas.
Pārēšanās un aizrīšanās!
Ļoti bieži pēc svētkiem līgotājiem problēmas sagādā vēdersāpes. Smaga, trekna pārtika un maz kustību ir zarnu trakta darbības traucējumu iemesls, tāpēc ārsti atgādina: “Ēdiet ar saprātu!”
Katru gadu mediķi steidz palīgā līgotājiem, kas aizrijušies ar siera vai šašlika gabalu, kaklā iesprūdusi asaka. Ja cietušais svešķermeni pats nespēj atklepot, tad viņam jāpalīdz. Gabals var būt iestrēdzis elpceļos, kas rada smakšanu, vai barības vadā, kas to automātiski sašaurina. “Visieteicamāk cietušā ķermeņa augšdaļu noliekt un vairākas reizes uzsist starp lāpstiņām, bieži vien šādi svešķermenis izlec ārā. Var mēģināt uzspiest starp cietušā kaklu un saules pinumu, lai iesprūdušo gabalu izkustinātu. Daudzi vecāki bērnu tur aiz kājām un krata – tā rīkoties nekādā gadījumā nedrīkst, jo galvā var veidoties asinsizplūdums. Labi, ja blakus būtu otrs cilvēks, kas zvanītu ātrajai palīdzībai, jo bijušas situācijas, ka dispečers, pa tālruni sniedzot norādījumus, kā pareizi jārīkojas, lietu atrisina,” stāsta R.Fūrmanis.
