Cer, ka Alūksnē būs televīzijas pārraides. Apmēram pusgadu alūksnieši Einārs Gross un Normunds Jantons gatavo televīzijas sižetus Valmieras televīzijai, kas tos nosūta Latvijas Televīzijas novada ziņām un arī “Panorāmai”.
Cer, ka Alūksnē būs televīzijas pārraides.
Apmēram pusgadu alūksnieši Einārs Gross un Normunds Jantons gatavo televīzijas sižetus Valmieras televīzijai, kas tos nosūta Latvijas Televīzijas novada ziņām un arī “Panorāmai”.
“Uzvarējām Latvijas Televīzijas konkursā un mums ir jāveido novada ziņas septiņos Vidzemes rajonos: Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Madonas, Valkas un Valmieras. Mums nav tik daudz žurnālistu, lai aptvertu visus rajonus. Tāpēc meklējam korespondentus rajonos. Ar alūksniešiem ir izveidojusies laba sadarbība,” laikrakstam stāsta Valmieras televīzijas redaktore Gunta Matisone.
Redaktore atzīst, ka Einārs Gross un Normunds Jantons gatavo labus sižetus. Vienīgi aparatūra viņiem varētu būt labāka. “Diemžēl mēs nevaram palīdzēt tās iegādē. Vēlams būtu noslēgt līgumu ar pašvaldību, lai tā materiāli atbalsta savus korespondentus. Tiesa, atbalstam ir otra puse – pašvaldība vēlas, lai stāsta un rāda tikai labo, bet televīzijā ir jāparāda dzīve visā tās daudzveidībā,” atzīst G.Matisone. Valmieras televīzijai ir slēgts līgums ar Madonas rajona padomi, kas sponsorē korespondentus, bet ar līdzdalības maksu televīziju neatbalsta.
Pirmo sižetu Valmieras televīzijai Einārs un Normunds sagatavoja par žurnālistu dienu Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā. “Panorāmā” demonstrēja sižetu par jauniešiem, kas demolēja kapuvietas. “Filmējām arī karavīru veidotās sniega pilsētas, bet pašvaldību vēlēšanu laikā neko nesūtījām, jo deputāta kandidāta parādīšanos kadrā var uztvert kā reklāmu. Tagad atsāksim darbu, kas ir mūsu hobijs,” stāsta E.Gross. Normunds uzsver, ka līdz šim mēģinājumi saņemt pilsētas pašvaldības atbalstu beigušies nesekmīgi. “Ir vajadzīgi apmēram 30 000 latu, lai izveidotu televīzijas studiju un iegādātos raidītāju. Arī laba aparatūra maksā apmēram 5000 latu. Lielāko daļu savu līdzekļu ieguldām tehnikas iegādei, bet tādas summas mums nav,” norāda N.Jantons.
E.Gross uzskata, ka var izmantot kabeļtelevīzijas kanālu vietējiem raidījumiem, jo tad nevajag iegādāties savu raidītāju. “Ir jau runāts ar “Telia – Multicom” par šādām iespējām. Publicitāte pilsētas dzīvei un arī domei nenāktu par sliktu. Par visu var vienoties, tikai jāatrod līdzekļi,” akcentē Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš. Viņš domā, ka pēc vēlēšanām sarunas būs konkrētākas.
Einārs Gross filmē, Normunds Jantons sagatavo sižetu un ierunā tekstu. “Jāņem sega pār galvu, lai mikrofons neveido dobju skaņu kā mucā. Ja gadās iesmieties vai cita kļūme, viss jāsāk no jauna,” joko Normunds. Einārs atceras kursos mācīto: “Ja intervējamais neatbild uz jautājumu, bet stāsta pavisam citu tēmu, labāk izslēgt videokameru,” viņš atzīst. Abi ir tā “sastrādājušies”, ka saprot viens otru bez vārdiem.
Kad gatavoja sižetus Latgales televīzijas studijai, ierosināja filmēt reklāmu. Taču Alūksnes uzņēmēji uzskata, ka viņiem nav nepieciešama reklāma Latgales reģionā. “Ja būtu Alūksnes televīzija, iespējams, būtu arī reklāma,” saka N.Jantons. E.Gross un N.Jantons labprāt brauktu gatavot sižetus ne tikai savā, bet arī Balvu rajonā. “Mūsu prioritāte ir tehnika, bet izmantojam videokameru “Panasonic 3000″. Ar to nevar iegūt tehniski labu attēlu,” norāda Einārs.
Einārs Gross uzņem arī filmas, ko redzējuši tikai daži skatītāji. Tiesa, filmu par Ates dzirnavām redzēja arī Eiropas Savienības kultūras projektu dalībnieki. “Vai alūksniešiem nebūtu interesanti redzēt Alūksnes Mobilo strēlnieku karavīru koncertu vai “Enku – drenku” festivālu? Tāpat ir filma par Kegi riteņbraukšanas sacensībām un autoralliju “Sarma”, ko uzņēma 20 grādu salā. Kabeļtelevīzijā to var demonstrēt,” domā E.Gross. Viņš gatavojas uzņemt filmu par Alūksnes rajona politiski represētajiem. “Apmēram 15 represētie atcerēsies Golgātas ceļu. Pēc tam šo materiālu montēšu, un tā būs nopietna vēstures liecība, kas dzīvos arī tad, kad šo cilvēku nebūs,” saka Einārs.
fakti
Videofilmai var uzlikt slīdošos titrus.
Divu minūšu sižeta sagatavošanai patērē sešas līdz astoņas stundas.
Par sižetu maksā piecus latus.
Apmēram trīs gadus gatavoja sižetus LTS.
Pavisam ir filmēti apmēram 300 sižeti.
Filmē ar videokameru “Panasonic 3000”.
