Alūksnes un Apes novadu lielākie zemnieki ir neapmierināti, ka zemi izpērk ārzemnieki, tāpēc viņiem mazinās iespējas paplašināt apsaimniekojamās platības un lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Diemžēl trūkst precīzas informācijas, cik lielas platības pieder ārvalstniekiem, kā arī tiem piederošām firmām vai fondiem.
Grūti iegūt visu informāciju
“Ārzemnieki pērk zemi Latvijā ne tikai kā fiziskas personas. Viņi var nodibināt firmu vai arī kā ārvalstu kompānija iegādāties zemi. Kas stāv aiz šīm juridiskajām personām, nav zināms. Turklāt pastāv iespēja, ka arī ārvalstu kompāniju īpašnieki caur citu valstu firmām patiesībā ir Latvijas iedzīvotāji. Tas nozīmē, ka šobrīd informācijas dati nav objektīvi, tomēr pēc tiem var spriest par tendencēm,” komentē Valsts zemes dienesta komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis.
Masu saziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka zemi un mežus Latvijā iegādājas Zviedrijas un Amerikas pensiju fondi, lai ar ieguldītajiem līdzekļiem gūtu peļņu nākotnē. “Tiek cerēts, ka mežu vērtība palielināsies. Savukārt Krievijas pierobežā zemes vērtība varētu pieaugt, ja tur vēlētos būvēt kādu ražotni. Šādus īpašumus kā likums nepērk privātpersonas,” saka A.Sproģis. Viņš norāda, ka šo informāciju detalizēti ir pētījis žurnālists Lato Lapsa, kurš maksāja Valsts zemes dienestam, lai atlasītu lielākos īpašumus un atrastu firmu patiesos īpašniekus. Šobrīd tikai tā ir iespējams iegūt pilnīgu informāciju, jo valstī savstarpēji nav saistīti dažādi reģistri, lai datus varētu apkopot un izdarīt secinājumus. Turklāt vietējie īpašnieki zemi nepārdod ārzemniekiem, bet gan vietējiem uzpircējiem, kuri to pēc tam pārdod ārvalstniekiem vai to firmām.
Ir liela ārvalstnieku interese
SIA “Latio vērtētāji& konsultanti Vidzemē” Alūksnes biroja vadītāja Ita Tehta atzīst, ka interese par īpašumiem ir gan fiziskām, gan juridiskām personām no ārzemēm. “Interese par īpašumiem ir visos pagastos. Tā ir atkarīga no mērķa, kādam vēlas iegādāties zemi vai mežu. Bieži vien pircēji cenšas zemi sagrupēt daudzmaz vienā vietā. Ir arī tādi, kuriem nav būtiski, kurā pagastā ir īpašums, bet galvenie kritēriji ir īpašuma sastāvs un cena, kā arī piebraucamie ceļi. Daudzreiz lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopā ar mežu, tāpēc interese ir par to,” skaidro I.Tehta. Viņa atklāj, ka ir īpašumi, kuri pārdoti arī ārzemju pensiju fondiem. Starp lielākajām meža platībām ir Alsviķu pagastā ārvalstniekiem piederošie 67,4 ha meža, Jaunalūksnes pagastā – 78,7 ha un Gaujienas pagastā – 75,7 ha. Šobrīd lielāka aktivitāte vērojama ar zemes un mežu īpašumiem, ir interese arī par dzīvokļiem, mājām un lauku viensētām, taču problēma Latvijā ir kreditēšana. Mūsu cilvēkiem trūkst naudas īpašumu iegādei,” norāda I.Tehta.
Pagastos situācija ir dažāda
Valsts zemes dienesta informācija liecina, ka Alūksnes novadā lielākās ārvalstniekiem piederošās zemes platības ir Alsviķu pagastā – 145,3 ha, kas ir 0,4 % no pagasta zemes platības, Jaunalūksnes pagastā – 253,9 ha jeb 3,3 %, Mālupes pagastā – 121 ha jeb 0,9 %, Malienas pagastā – 101,1 ha jeb 0,1 %. Jaunalūksnes pagastā ir visvairāk ārvalstu īpašnieku – 54, Alūksnē – 32. Apes pagasts ir vienīgais, kur nav neviena ārvalstniekiem piederoša īpašuma, bet Trapenes pagastā – 1 īpašums 5,85 ha platībā. Gaujienā 12 ārvalstniekiem pieder 270,5 ha jeb 1,4 %, Virešos 13 ārvalstniekiem – 113,3 ha jeb 1,4 %. “Jaunalūksne ir liels pagasts. Tur ir daudz nekoptas zemes, un tā atrodas dažādās vietās. Turpretim Malienas pagastā zeme tiek vairāk un labāk izmantota. Ja kāds vēlas iegādāties zemi, pagasta pārvaldei nav, ko piedāvāt. Manuprāt, tas nav saistīts ar to, ka zemi nopērk ārzemnieki, bet ar to, cik intensīva ir lauksaimniecība,” salīdzina Jaunalūksnes un Malienas pagasta attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa. Viņa secina, ka situācija pagastos ir ļoti atšķirīga. Nereti neizmantota paliek zeme īpašniekiem, kuri devušies darbā uz ārzemēm.
