Tā piezogas klusi un nemanāmi, cīniņš ar to dažkārt ilgst gadiem, un katru gadu ir pacienti, kas no tās mirst… Runa ir par tuberkulozi. Latvija ES valstu vidū saslimstībā ar šo infekciju ieņem trešo vietu aiz Rumānijas un Lietuvas. Aptuveni pusei jaunatklāto pacientu tuberkulozes forma ir ielaista, un arvien biežāk slimībai pakļauti bērni, atzīst Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas virsārste Andra Cīrule.
Slimo visur
Pēdējo divdesmit gadu laikā augstākie tuberkulozes saslimstības rādītāji Latvijā fiksēti 1998. gadā, kad slimnieku skaits valstī bija 74 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Dažus gadus rādītāji «lēkāja» šurpu turpu, bet no 2002. gada saslimstība ar katru gadu samazinājās, līdz šogad tā atkal augusi. Visvairāk saslimušo šogad reģistrēts Jelgavā, Daugavpilī, Jēkabpilī, Krāslavā, Limbažos, Ludzā, Preiļos, Valkā, bet kopumā sasirgušo skaits audzis gandrīz visās Latvijas pilsētās.
(Ne) sociāla
Tuberkulozi agrāk mēdza uzskatīt par sociālu slimību, ar ko inficējās galvenokārt cilvēki, kas dzīvo trūcīgos apstākļos, ar vāju imunitāti, iedzīvotāji, kas nesaņem kvalitatīvu un pilnvērtīgi uzturu, kā arī nerūpējas par savu veselību. Taču šodien to tik droši apgalvot nevar, jo saslimušo vidū netrūkst arī situētu un pārtikušu cilvēku, norāda A.Cīrule. «Stacionārā aizvien biežāk nonāk pacienti ar smagām ielaistām tuberkulozes formām. Pagājušajā gadā 49 procenti slimnieku bija tādi, kuriem diagnoze noteikta novēloti un slimība ielaista.
«Parasti mēs sakām, ka tuberkuloze ir ārstējama, tikai dažkārt – smagi un ilgi. Taču katru gadu pasaulē no tās arī mirst vairāki tūkstoši cilvēku. Latvijā 2011. gadā tuberkuloze paņēma 12 cilvēku dzīvības,» stāsta A.Cīrule.
Ar tuberkulozi inficēts cilvēks, viņam pašam nereti par to nezinot, klepojot izdala baktērijas, un ar tām var inficēties kā bērns, tā pieaugušais, kā trūcīgs, tā situēts cilvēks. «Slikto bacili» iespējams saķert jebkur – veikalā, sabiedriskajā transportā, skolā, darbā, uz ielas, jo tā ir gaisa pilienu infekcija. «Piemēram, gripa izplatās aptuveni metra attālumā, bet tuberkulozes vīrusa daļiņas ir ārkārtīgi sīkas un kustīgas. Nevēdinātā telpā gaisā tās var atrasties 24 stundas, un apkārtējie var inficēties, ar pašu pacientu pat īpaši nekontaktējoties,» brīdina ārste.
Satraucošas tendences
Latvijas infektologi satraukušies, ka pēdējā laikā ar tuberkulozi saslimst arvien vairāk bērnu. Pagājušā gada rudenī Liepājas pusē kādā skolā ar to inficējās 37 pamatskolēni, bet divi no viņiem saslima. Pēc LIC datiem, 2011. gada pirmajos divos mēnešos ar tuberkulozi Latvijā sasirga 15 nepilngadīgo, savukārt šogad – jau 20 bērnu.
«Nav pareizi domāt, ka tuberkulozes vakcīna, ko mazulis saņem jau zīdaiņu namā, pasargās viņu no saslimšanas ar tuberkulozi. Tā pasargās bērnu no slimības smagām formām, bet tas nenozīmē, ka viņš nevar saslimt nekad. Ja kaite piemeklē nevakcinētu bērnu, tā parasti norit smagā formā un ar smagām sekām – tuberkulozes baktērija var izraisīt meningītu, un mazais pacients var palikt par fizisku vai garīgu invalīdu un pat nomirt. Tādēļ tuberkulozes vakcīnai ir ļoti liela nozīme,» uzsver A.Cīrule.
Ārste bažījas arī par to, ka arvien biežāk slimniekiem veidojas tādas tuberkulozes formas, kuras ierosinātāja baktērija ir nejutīga pret medikamentiem – tās ir tā saucamās multirezistentās formas, kas slikti pakļaujas ārstēšanai. No multirezistentajiem pacientiem divu gadu ārstēšanas laikā atveseļojas aptuveni 65 procenti. 14 procentiem ārstēšana turpinās, jo viņu rezistentā forma ir īpašāka.
Pazīmes
Nereti paši ģimenes ārsti neaizdomājas, ka augsta temperatūra, klepus, svara zudums un nogurums var būt tuberkulozes pazīmes. Klepus var nebūt stiprs, bet regulārs un krēpains. Ja tas turpinās vairāk par diviem mēnešiem, obligāti jākonsultējas ar ārstu, turklāt LIC pneimonologi un ārsti medicīnas iestāžu tuberkulozes kabinetos ir tiešās pieejamības speciālisti, kuriem pacienti jākonsultē bez maksas, uzsver A.Cīrule.
Cilvēkam, kuram savlaicīgi konstatēta tuberkuloze, specializētā stacionārā jāatrodas no 12 līdz 43 dienām, kamēr viņš vairs apkārtējā vidē neizdala baciļus un nevar inficēt apkārtējos. Pēc izrakstīšanās no stacionāra pacients turpina ārstēties ambulatori, ārsta uzraudzībā lietojot medikamentus. Ja baktērija ir jutīga pret medikamentiem un cilvēks rūpīgi ievēro ārstēšanās kārtību, tuberkulozi iespējams uzveikt pusgadā, skaidro ārste. Multirezistentiem pacientiem ārstēšanās laiks var ieilgt pat līdz vairākiem gadiem.
«Valsts pašreizējā ekonomiskajā situācijā, manuprāt, pavisam tuberkulozi Latvijā neizskaust. Tāpēc visiem iesaku nopietni izturēties pret ikgadējām sanitārajām pārbaudēm un godprātīgi veikt plaušu rentgena izmeklējumus. Arī pārējiem – sekot līdzi savai veselībai un vismaz reizi gadā rast iespēju pārbaudīt plaušu veselību,» mudina A.Cīrule.
