Var līdzēt tikai uzvedības maiņa

Kūlas ugunsgrēku skaitu joprojām var samazināt tikai cilvēku uzvedības maiņa un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšana, uzsver VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva. “Redzam, ka tajos pagastos un vietās, kur apstrādā lauksaimniecības zemes un apsaimnieko teritorijas, neveidojas kūla un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.”

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Tās rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. “Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, tad, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus. Jāņem vērā – nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, bet nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti,” uzsver S. Vējiņa.Tāpat jāņem vērā, ka kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielāko ļaunumu nodara, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

VAI ES PATS VARU DZĒST KŪLAS UGUNSGRĒKU?
Pamanot kūlas ugunsgrēku, iedzīvotājam nekavējoties jāzvana uz tālruni 112 un jāinformē ugunsdzēsēji par kūlas degšanu. Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju ierašanās, tad ieteicams sākotnēji objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību. Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1 – 2 metru attālumā no liesmām, jo tādējādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Jūtot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

CIK “IZMAKSĀS” KŪLAS DEDZINĀŠANA?
VUGD atgādina, ka zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, piemēram, regulāri pļaut zāli, lai neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana.
Par šo pienākumu nepildīšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai personai ir no sešām līdz 56 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 eiro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai- no 280 līdz 1400 eiro.