Mārkalnietei Birutai Ronkai jau daudzus gadus ir dzīva interese par visu, kas saistās ar astroloģiju, kā arī to, ko cilvēks līdz šim nav izpētījis. Viņa daudz lasa dažādu literatūru par to un atzīst – 2012.gadā kaut kam pasaulē ir jāmainās.
Pēc Austrumu kalendāra Melnā Pūķa (ūdens stihija) gads iestāsies 2012.gada 23.janvārī un solās būt dinamisks, bagāts dažādiem notikumiem, tas būšot cīņu un uzvaru gads. Pūķis iesaka droši doties uz priekšu, un, ja līdz šim kaut kas ir atlikts, tad Melnā Pūķa gads būs īstais brīdis, lai pieņemtu lēmumu un rīkotos. B.Ronka norāda, ka 2012.gads būs ļoti raibs un varam piedzīvot visu kaut ko.
Vai būs bada vasara?
“Saules ciklam būs pēdējā fāze, kas izsauks ļoti spēcīgas magnētiskās vētras pusotra gada garumā. Jūs varat nojaust, ko tas nozīmē, ja jau tagad brīdina uzmanīties tos, kam ir sirds un asinsvadu slimības. Ir arī pareģots, ka 2012.gada vasara būs bada vasara – ļoti karsta un nekas neizaugs. Ne velti saka: nav ziemas, nav arī vasaras. Jā, varbūt vēl februārī pie mums ziema atnāks, bet janvārī tās vēl nebūšot,” viņa saka. B.Ronka uzsver, ka 2012.gada nogalē – 21.decembrī – beidzas maiju kalendārs un pareģojumi vēsta, ka tad iestāšoties pasaules gals. Biruta gan tam netic. “Daži kulmināciju paredz 2012.gada 12.decembrī, skaidrojot to arī ar ciparu kombināciju: 2012.12.12. Manuprāt, tad jau pasaules galam bija jābūt 02.02.2002.! Par pasaules galu ir bijis ļoti daudz pareģojumu, bet viss jau nepiepildās. Tam gan es piekrītu, ka pirmās uz Zemes bojā aizies bites. Bišu populācijas bojāeja jau tagad ir vērojama Eiropā, jo cilvēks dabu ir pārāk piesārņojis. Atceros, ka padomju laikos tik daudzām govīm bija leikoze, bet cilvēkiem patiesos iemeslus nestāstīja, slēpa: patiesībā tika saņemta milzīga starojuma deva no Černobiļas. Mana mamma bieži lasīja Bībeli un arī vienmēr teica, ka no 2000.gada uz Zemes būs ļoti daudz dabas stihiju – vai tad tā nav? Kāds amerikānis esot izveidojis ko līdzīgu Noasa šķirstam un gaida pasaules galu. Es gan uzskatu, ka viss ir Dieva rokās.”
Neizmest savu veiksmi
B.Ronka uzsver, ka 1.janvārī nedrīkst neko tīrīt un mazgāt, iznest atkritumus, jo tā varot veiksmi izmest ārā. “Jaunā gadā vajag ar sauju grābt izvārītus zirņus. Ja saujā ir pāra skaits zirņu, tad gads būs veiksmīgs, ja nepāra – neveiksmīgs. Šādiem ticējumiem es gan neticu. Es pati iekšēji jūtu, kāds gads gaidāms un kas man būtu labāk. Arī satiekot cilvēku, iekšēji izjūtu, kāds viņš ir. Melnajai maģijai gan es ticu, jo ir ļauni cilvēki starp mums un būs. Tāpat kā es ticu tam, ka pēc nomiršanas cilvēka gars atstāj šo pasauli un ka ar domu spēku cilvēks pats var ļoti daudz ko izdarīt – gan labu, gan ļaunu. Arī katrs izteiktais vārds materializējas, tādēļ nedrīkst ar tiem nepārdomāti mētāties un kādu nolādēt,” viņa saka. Biruta tic arī Mēness kalendārā rakstītajam, jo par tā patiesumu arī pati pārliecinājusies. “Piemēram, Mēness kalendārs vēstīja, ka 22. un 23.decembrī vajag badoties, bet man tā gribējās ēst! Toties pēc tam man bija tik spiedoša sajūta – tas apliecina, ka tomēr vajadzēja piebremzēt.”
Ar Birutu Ronku tiekamies decembra nogalē, vienā no retajām saulainajām dienām viņas mājās “Madaras”. Septiņdesmit piecu gadu vecumā Biruta ir ļoti enerģiska, neatlaidīga un aktīvi seko sabiedriskajām norisēm, viņai par visu ir savs pamatots viedoklis. Pati pēc horoskopa ir Lauva, kas dzimusi Vērša gadā. Nekad nav ļāvusi kādam sev uz galvas kāpt un nekad arī neļaušot. Dzīve viņu nav lutinājusi, jo piedzīvots daudz rūgtu brīžu gan skolas laikā, gan vēlāk, tomēr viņa ir spējusi to pārvarēt un dzīvot tālāk, jo ir ļoti stipra savā garā.
“Vīrs un vārds”
“Nesaku, ka esmu pareizs cilvēks. Ja man kāds pasaka ko rupju, nestrīdos pretī, bet turpmāk šo cilvēku savā ceļā neredzu – paeju garām kā miglas vālam. Ja kāds uz mani kliegs, rupji pretī nekliegšu: ar smaidiņu atbildēšu, bet mana replika iekodīs dziļāk nekā kliegtais. Mani ir jāpieņem tādu, kāda esmu – ja ne, tad ceļi šķiras. Man ir viena slikta īpašība – visu saku acīs un uzreiz. Neciešu cilvēkos melīgumu un it nemaz – divkosību. Man nepatīk lūgt otram palīdzību – cenšos tikt ar visu galā pati. Es esmu “vīrs un vārds”: uz manu vārdu var vienmēr paļauties, jo savu solījumu nekad nelauzīšu. Vienmēr arī jāatceras, ka mēs neviens neesam tik kristāltīrs, lai mestu otram ar akmeni,” saka B.Ronka. Bērnību Biruta pavadījusi Garjuros, uzaugot sešu bērnu ģimenē, mācījusies Bejas skolā. Kad Mārkalnē uzcēla maizes ceptuvi un vajadzēja mācekli, izmācījās par beķeri. “Kad Mārkalnē maizes ceptuvi likvidēja, man piedāvāja iet strādāt uz Liepnu, bet paliku Mārkalnē. Esmu strādājusi par pastnieci, dažādus darbus Mārkalnes skolā, bet pensionējos no sovhoza “Alūksne”. Dzīvoju viena, dēlu audzināju viena, jo no vīra aizgāju – no abiem vīriem aizgāju, jo esmu sieviete ar ļoti stingru raksturu. Ir lietas, kam nespēju tikt pāri – cilvēks nedrīkst man melot, lai cik rūgta patiesība,” saka B.Ronka.
Bezcerībā palīdz dziedniece
Jautāta, kas rosināja interesi par astroloģiju un ar to saistītajām tēmām, B.Ronka sāk stāstīt par savu pagātni, kas nesusi daudzus grūtus pārbaudījumus. “Biju ļoti slima – man ārstēja osteohondrozi, bet neveiksmīgi. Tad nejauši nopirku izdevumu “Dziednieks un Dzīve”. Tur divas dziednieces rosināja cilvēkus nosūtīt savas fotogrāfijas, jo, uzlūkojot foto, viņas redz konkrētā cilvēka astrālo ķermeni un var noteikt veselības problēmas. Nodomāju, ka man vairs nav, ko zaudēt, jo pašsajūta bija ļoti slikta, un aizsūtīju savu foto dziedniecei Silvijai Zobens. Es nerakstīju, kas man kaiš, tikai norādīju, ka esmu galīgā bezcerībā. Viņa man atrakstīja, ka vairogdziedzeris ir nolaists līdz pēdējai stadijai, bet uz kreisās nieres ir ēnojums. Vērsos pie ārsta Alūksnē un izmeklējumi uzrādīja, ka tā ir taisnība… Braucu uz Rīgu pie endokrinologa, kurš gan sākumā apšaubīja, ka man ir vairogdziedzera audzējs, bet, tā kā biju gatava veikt maksas izmeklējumus, nozīmēja tos. Izrādījās, ka man katrā vairogdziedzera daivā ir pa diviem audzējiem un steidzami nepieciešama operācija…” atceras B.Ronka. Uzzinot diagnozi, Biruta gribēja iepazīties ar brīnumaino dziednieci, kura tikai no foto vien spēja tik perfekti pateikt problēmu. “S.Zobens paredzēja, ka operācija izdosies veiksmīgi, bet pēc tam es ārstēšoties gadu gadiem. Un tā arī bija – astoņus gadus mocījos, jo man izoperēja vairogdziedzeri pilnībā. Pēc operācijas Rīgā ārsti man neko neizskaidroja, kas paredzams – tagad secinu, ka viņi mani kā pacienti vienkārši “norakstīja”. Esmu izlasījusi ļoti daudz literatūras par vairogdziedzeri, šai tumsai laužoties cauri pati. Ārstējos pati ar dažādiem dabas līdzekļiem, līdz pagājušā gada oktobrī kļuva labāk. Bet arī tagad vēl lietoju dabas pre
parātus. Labajā pusē gan atkal ir izaugums, bet operāciju vairs negribu…”
“Mēs neviens neesam tik kristāltīrs, lai mestu otram ar akmeni.”
Biruta Ronka
Ir daudz vaļasprieku
Agrāk Biruta bija liela grāmatu mīļotāja, bet tagad veselības problēmas vairs neļauj tik daudz nodoties lasīšanai, tāpēc lasīšanu ir nomainījusi krustvārdu mīklu risināšana. “Krustvārdu mīklas ļauj man ieslīgt citā pasaulē un domas pievērst citam. Zinu, ka citi, ja nevar kādu mīklu atminēt, liekas mierā. Es tā nevaru – man vajag atminēt līdz galam! Esmu pat naktī cēlusies un pierakstījusi, ja ko atceros. Atbildi mīklai es dabūju vienmēr – ja arī tikai puse atminēta!” Ne diena Birutai nav iedomājama bez mūzikas, ko viņa labprāt klausās, mīļākās ir kantri stila dziesmas. Regulāri skatās šlāgeraptauju un piedalās dziesmu balsojumos – jau no “Vecā ratiņa” laikiem. Mīļākās dziedātājas ir Liene Šomase, Evija Sloka, Kristīna Zaharova un Marija Naumova. Biruta ar lepnumu rāda savas dziesmu klades – gadu gadiem tās veidotas, sarakstot iemīļoto dziesmu vārdus nu jau 47 kladēs! Skapī rindojas arī citi albumi – ar ziedu kartītēm, zirgu attēliem. Savulaik Biruta pievērsusies arī filatēlijai, bijusi arī liela šuvēja un adītāja, lai atšķirtos apģērbā no citām.“Padomju gadu kartītes man patīk labāk – tās ir mākslinieciskākas, tagad kartīšu ir pārāk daudz, dārgas un nav tik iekārojamas. Man ļoti patīk zirgi, tādēļ ir albums, kur skatāmi tikai zirgu attēli,” atklāj B.Ronka.
Nepatīk Saeimā notiekošais
B.Ronka aktīvi seko norisēm Alūksnes novadā. Viņa vērtē, ka pagastu pārvalžu vadītāju skaita samazināšana bijusi pozitīva – vismaz Mārkalnes pagastā. “Tagad eju augsti paceltu galvu, jo jūtos pilntiesīga Mārkalnes pagasta iedzīvotāja! Intu Ņikitinu ļoti cienu kā pagasta vadītāju – viņa ir kompetenta un ļoti cilvēcīga,” vērtē B.Ronka. Tāpat arī viņa aktīvi seko politiskajām norisēm valstī un pauž nepatiku par to, kas tagad notiek Saeimā un valdībā. “Nevainoju valdību vai partijas, bet Latvijas tautu. Ja mēs ejam pie urnām, mums jābūt vienotiem. Ja gribam kādu pārstāvi valdībā, tad viņam parlamentā jāiekļūst vismaz ar 51 balss pārsvaru, jo tad tauta var prasīt, lai pilda, ko solīja. Ko mēs varam prasīt no Valda Dombrovska, ja viņam ir tikai 20 balsis Saeimā? Atzīstos – pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām rosināju cilvēkus nebalsot par Zatlera Reformu partiju, jo uzskatu, ka tik īsā laikā normālu partiju izveidot nevar. Tagad tas ir apliecinājies. Manuprāt, ja “Saskaņas centru” laistu pie varas, viņi izčaukstētu, jo viņi ir tikai populisti,” uzskata B.Ronka. Viņai ir arī bažas par gaidāmo referendumu, jo pieļauj, ka arī latvieši savas neizpratnes dēļ var nobalsot “par” krievu valodu kā otru valsts valodu. “Ir cilvēki, kas grib divas valodas, jo domā, ka tad uz precēm veikalos būs arī apraksts krievu valodā. Līdz šim ne vienmēr apraksts ir latviešu valodā, bet angļu – šo valodu daudzi nesaprot. Arī līdz šim nevienam nav liegts Latvijā runāt krievu valodā – tak runājiet, bet valsts valodai jābūt vienai: latviešu valodai,” ir pārliecināta B.Ronka.
Pietrūkst Dieva vārda
Viņa vērtē, ka mūsdienās cilvēkiem pietrūkst Dieva vārda, kas arī radot daudzas problēmas.
“Kur es ņemu tik daudz spēka un enerģijas? Dieviņš dod! Mana mamma bija ļoti dievticīga, veda arī mūs mazus uz baznīcu. Sabiedrībai šodien būtu jākļūst labākai, gaišākām domām, līdzjūtīgākiem un iejūtīgākiem pret otru cilvēku, bet mēs tik katrs raujamies savā čaulā,” secina B.Ronka, tādēļ jaunajā gadā viņa visiem novēl kļūt labestīgākiem citam pret citu un nedomāt sliktas domas.
