Alūksnē speciālu licenci saņēmuši 3 lombardi. Lai to iegūtu, bija jāsamaksā valsts nodeva 50 000 latu, bet par licences pagarināšanu turpmāk katru gadu būs jāmaksā 10 000 latu. Lielie finanšu ieguldījumi mazākos lombardus ir atturējuši no licences saņemšanas.
Pieckāršo maksu par licenci
“Pilnībā atbalstu vēlmi sekmēt ātro kredītu stabilitāti un attīstību, sakārtojot licencēšanu. Tas nozīmē, ka šajā tirgū nebūs vienas dienas spēlētāju. Pats lombardu sistēmā strādāju 13 gadus un tāpēc zinu, ka licencēšana ir vajadzīga. Sarūgtina, ka valdības attieksme pret šo biznesu nav godīga. Pusotra gada laikā maksa par pirmreizējo licenci ir palielināta no 300 līdz 10 000 latiem. Jau pret šo summu tika iebilsts, jo tā nav adekvāta tirgus situācijai, bet tagad ir jāmaksā vēl daudz vairāk – 50 000 latu un vēl 10 000 latu par tās pagarināšanu katru gadu,” stāsta filiāles “Lombards Aizdevums” direktors Aivars Gelbrots.
Viņš norāda, ka tiek likvidēti mazie ātrās kreditēšanas uzņēmumi un lobēti lielie lombardi. Tādējādi notiek nevis tirgus sakārtošana, bet mazināta konkurence. “Tagad nākas atlaist darbiniekus. Tas nozīmē, ka valsts budžetā tiks iekasēts mazāk nodokļu. Turklāt iedzīvotājiem ir vajadzīgi arī mazie lombardi, tāpēc iegādājāmies dārgo licenci, bet tagad nākas cīnīties par izdzīvošanu,” skaidro A.Gelbrots. Viņš norāda, ka daudzi lombardi ir paaugstinājuši kredīta procentus, taču SIA “Lombards Aizdevums” tos atstājis nemainītus, jo zina vietējo klientu iespējas.
Ierobežo godīgu konkurenci
Alūksnē ir divu lielo lombardu tīklu – SIA “Moda Kapitāls” un SIA “Niko – Loto” – filiāles, kādas ir visā Latvijā. Acīmredzot šiem uzņēmumiem nav tik grūti iegādāties dārgo licenci. “Tas ir ļoti labi, ka valsts beidzot ir apņēmusies sakārtot un pārraudzīt šo tirgu. Protams, licences maksa ir augsta, bet, zobus sakoduši, to maksājam. Ar šo biznesu nodarbojamies sen, tāpēc mums tas ir izdevīgi,” secina SIA “Niko – Loto” valdes priekšsēdētājs Jolands Dišlers. Viņš salīdzina, ka pirms pusgada valstī bija 280 lombardi, bet tagad ir palikušas 40 kredītfirmas. Daži lombardi ir apvienojušies. “Ir ierobežota konkurence, jo daudzi lombardi bijuši spiesti pārtraukt darbību. Tiesa, ir arī tādi, kuri izmanto likuma nepilnības un izvēlas mainīt nosaukumu – lombardu vietā darbu turpina lombardieri un komisijas veikali. Tas nozīmē, ka preces pieņem komisijā ar noteikumu, ka par to glabāšanu ir jāmaksā 10 procenti no preces vērtības. Patiesībā tas pats lombards vien ir,” skaidro J.Dišlers. Viņš uzskata, ka apmēram pusgada laikā ar regulāriem reidiem tiks novērsta šāda negodīga darbība. Tikai sākumā šķiet, ka vieglāk ir samaksāt 3000 latu sodu un turpināt nelegālu darbību, nevis iegādāties dārgo licenci. Taču jāņem vērā, ka trešajā reizē, konstatējot pārkāpumu, iestājas kriminālatbildība.
Neattaisno cerības
Ar novembri kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem drīkst sniegt tikai tie lombardi, kas saņēmuši speciālu licenci. Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Rasa Saliņa informē, ka mēneša laikā līdz 1.decembrim licenci ir saņēmusi 41 kredītfirma. Kā jau iepriekš tika prognozēts, licenci ir saņēmušas lielākās līzinga un lombarda firmas, kā arī dažādu kreditēšanas segmentu pārstāvji. To skaits netuvojas Ekonomikas ministrijas iecerētajam, lai licences maksu iekasētu no 280 vai vismaz 170 kompānijām, tādējādi valsts budžetu papildinot par vairāk nekā astoņiem miljoniem latu. Pastāv risks, ka būs negodprātīgi kreditētāji, kuri slēgs distances līgumus ar patērētājiem ārvalstīs. Līdz ar to patērētājs nebūs aizsargāts ar Latvijas likumdošanu un būs apgrūtinoša tiesvedība strīdus gadījumos.
