Alūksnes Lielajos kapos pagājušajā nedēļā SIA “Metrum” pēc Alūksnes novada pašvaldības pasūtījuma uzsāka kapsētas topogrāfisko uzmērīšanu, lai pēc tam varētu izveidot apjomīgu un līdz šim nebijušu datu bāzi. Savukārt pašvaldības aģentūra “Spodra”, lai uzlabotu kapsētu apsaimniekošanu, ieviesusi izmaiņas kapu pārziņa darbībā.
Uzmērīs 13 hektārus
Gan Lielajos kapos, gan arī Mazajos kapos uzmērīs ģimeņu apbedījumu vietu robežas, ierīkotos ceļus, noteikta lieluma kokus, pieminekļus, kas augstāki par 1,5 metriem. Pēc tam veidos digitālo kapu plānu, nodrošinot tā savietojamību ar valsts topogrāfiskās un kadastra informācijas datu bāzi. SIA “Metrum” Alūksnes biroja vadītājs Dainis Baškers atzīst – darbi nesokas tik raiti, kā sākotnēji plānoja: dienā uzmēra 0,5 līdz 0,6 hektārus. “Kopējā Lielo kapu platība ir aptuveni 12 hektāri, kas var prasīt 20 dienas darba uz lauka, Mazo kapu – apmēram hektārs. Kapsētā daudzās vietās izliekam īpašas atzīmes pie celiņiem, ko pēc darba pabeigšanas paši arī noņemsim. Tādēļ iedzīvotāji var neuztraukties par to, bet mūsu lūgums būtu nepārvietot šīs atzīmes. Ceram, ka uzmērīšanu decembrī pabeigsim, lai ziemā var informāciju dokumentēt un pavasarī būtu jau gatava karte. Rēķinām, ka kopumā uzmērīsim vairāk nekā 10 000 punktu. Katrai kapa vietai piešķirs numuru, lai to pēc tam varētu savietot ar datu bāzi. Arī visa informācija, kas ir uz pieminekļiem, tiks ievadīta informācijas sistēmā. Bet informācija par apbedītajiem kapu vietās, kur nav pieminekļu, “Spodrai” būs jādabū no cilvēkiem kapusvētku vai svecīšu vakara laikā, lai datu bāzi varētu papildināt,” stāsta D.Baškers.
Kapu pārzinis jāmeklē “Spodrā”
Aģentūras “Spodra” direktors Guntis Kozilāns norāda, ka “Spodra” ir izzinājusi Jūrmalas kapsētu apsaimniekošanas pieredzi par uzmērīšanu, gan iekšējā darba organizāciju – daļēji to pamazām ieviesīs arī Alūksnē. “Kapsētu darbību un uzturēšanu regulē Alūksnes novada pašvaldības saistošie noteikumi, kur jau tagad ir atrunāti gan “Spodras” kā Alūksnes kapsētu apsaimniekotāja, gan iedzīvotāju pienākumi. Mūsu mērķis ir vēl vairāk sakārtot šo sistēmu, jo atsevišķas darbības notika haotiski. Līdz šim kapu pārzini iedzīvotāji uzmeklēja viņas privātmājā Miera ielā jebkurā diennakts laikā, tas nav pareizi. Oktobrī ar līdzšinējo kapu pārzini “Spodra” izbeidza darba attiecības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos. Kopš 20.oktobra kapu pārziņa pienākumu izpildītāja ir “Spodras” sakopšanas darbu vadītāja Rasma Melzoba. Viņa šos pienākumus veiks līdz nākamā gada sākumam, kad tos kā “Spodras” štata darbinieks sāks veikt cits cilvēks, par ko attiecīgi tad arī informēsim iedzīvotājus,” stāsta G.Kozilāns. Iedzīvotāji, kam jākārto formalitātes saistībā ar tuvinieku apbedīšanu Alūksnes kapsētās, ar R.Melzobu var sazināties pa tālruni 26161235 vai arī meklēt viņu aģentūras “Spodra” telpās. “Maksājumi par kapu pārziņa pakalpojumiem (dokumentu noformēšana, kapu vietas ierādīšana, kapličas izmantošana, citu formalitāšu kārtošana) jāveic “Spodrā”, bet pēc tam kopā ar kapu pārzini cilvēks dodas uz kapsētu apzināt apbedījuma vietu, sazinās ar apbedīšanas uzņēmumu. Rosinām šīs formalitātes “Spodrā” kārtot darbdienās no pulksten 8.00 līdz 17.00, savukārt apbedīšanu var veikt arī sestdienās un svētdienās. Kad darbu sāks jaunais kapu pārzinis, viņa pamatdarba vieta būs kapsētas teritorijā, kur domājam izvietot nelielu namiņu. Tajā arī varēs nokārtot visas formalitātes un veikt maksājumus. Kontakttālrunis paliks līdzšinējais,” skaidro G.Kozilāns.
Apzina nekoptās kapavietas
Viņš uzsver, ka šovasar “Spodra” Lielajos un Mazajos kapos veica vairākus labiekārtošanas darbus, kas turpināsies arī nākamgad: Mazajos kapos vēl veidos laukumu jaunu apbedījumu veikšanai, Lielajos kapos veidos lietus ūdeņu novadīšanas sistēmu, turpinās izzāģēt bīstamos kokus. “Šovasar izveidojām komisiju, kas apsekoja visas apbedījumu vietas abās kapsētās. Kopumā apzinājām aptuveni 50 nesakoptus kapu laukumus. Tagad trīs gadu garumā nemitīgi vērosim, vai patiesi neviens šīs vietas nekopj – arī kapusvētkos un svecīšu vakaros, kad tomēr visi atminas apbedītos. Ja kops – izņemsim no saraksta, ja nekops, tad pēc trim gadiem būs jāsāk izzināt, kad šajās vietās veikts pēdējais apbedījums, lai varētu veikt virsapbedījumus. Ceram, ka arī kapu uzmērīšana mums palīdzēs identificēt vismaz daļu no apbedījumiem, par ko mums pašlaik nav informācijas,” saka G.Kozilāns. Viņš atgādina, ka kapsētu darbību un uzturēšanu regulē Alūksnes novada pašvaldības saistošie noteikumi, ko iedzīvotāji gan ne vienmēr ievērojot. Tagad Lielajos kapos un Mazajos kapos izvietoti informācijas stendi, kur iedzīvotāji var iepazīties ar minētajiem noteikumiem un citu aktuālāko informāciju. “Aicinām iedzīvotājus tieši stendos izvietot sev svarīgo informāciju, piemēram, ja nevar atrast kādu kapavietu, nevis tā, kā pašlaik, ka to izvieto uz lielajiem vārtiem,” rosina G.Kozilāns.
Atkritumi jāšķiro arī
kapsētās
R.Melzoba uzslavē, ka vairums iedzīvotāju, kopjot savu piederīgo vai paziņu kapu vietas, pret to izturas ļoti atbildīgi, tomēr esot arī tādi, kas uz blakus esošās nekoptās kapu kopiņas uzkasa lapas no savējās… “Skumji, ka reizēm, kad cilvēkiem kapsētā kaut ko aizrādām, piemēram, lai neatstāj savas sakasītās lapu kaudzes uz koplietošanas celiņiem, lai izšķiro atkritumus, saņemam atbildi: “Priekš tam jau jūs te esat, lai satīrītu!” Ja visiem būs tāda attieksme, tad mums visiem būs grūtāk. Cilvēki ir pieraduši, ka kapsētas sakopšanā lielu darbu iegulda 80 latu stipendiāti, tādēļ paši cenšas arvien mazāk, bet šī programma beigsies. Turklāt par savas kapavietas sakopšanu un gružu aizvākšanu joprojām ir jāatbild katram pašam,” atgādina R.Melzoba. G.Kozilāns atklāj, ka nākamgad “Spodra” vēl rūpīgāk uzmanīšot, kur kapsētās izber atkritumus, rosinot iedzīvotājus tos arī šķirot. “Var taču atsevišķi izšķirot plastmasu, stiklu, betonu, metāliskās vāzes no trūdošajiem atkritumiem – lapām, noziedējušām puķēm, nezālēm. Jo vairāk iedzīvotāji mums palīdzēs sašķirot šos atkritumus, jo “Spodrai” vairāk naudas atliks kapsētas, pilsētas labiekārtošanai,” atzīst G.Kozilāns.
