Lai motivētu cītīgāk strādāt, Alūksnes novada pašvaldība savā pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem piešķirs papildu atvaļinājuma dienas. To skaitu varēs noteikt iestādes vadītājs, saskaņojot ar pašvaldību.
Par šo jautājumu sprieda apvienotajā tautsaimniecības un finanšu komitejas sēdē, bet vakar domes sēdē ieceri bez diskusijām arī vienbalsīgi apstiprināja. Pašvaldības juriste Ilze Kalniņa informē, ka šādu iespēju pieļauj spēkā esošie normatīvie akti – Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kā arī Ministru kabineta “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām”.
Trūkst stimula strādāt
Saskaņā ar šiem noteikumiem, darbiniekam ir tiesības uz apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 dienām, ja darba pienākumu izpildes rezultāti atbilst vai pārsniedz amatam izvirzītās prasības. Darbinieka vērtēšanu veic iestādes vadītājs, nosakot papildu apmaksāto brīvdienu skaitu, bet pēc tam saņemot akceptu pašvaldībā. Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova norāda, ka līdz šim darbinieki vērtēti Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā un Alūksnes novada Sociālajā dienestā.
Uz deputātu jautājumiem, cik daudz finansējuma tas varētu prasīt no nākamā gada budžeta, atbilde netika sniegta, taču, kā norāda pašvaldības personāla speciāliste Velga Risberga – darbiniekiem šāda motivācija ir nepieciešama. “Šīs papildu dienas būtībā ir vienīgais stimuls, ko mēs darbiniekiem varam iedot un kas neprasa pārāk lielus finanšu līdzekļus,” viņa skaidro. V.Risberga uzskata, ka pat tad, ja pēc sarunām ar priekšniecību papildu atvaļinājuma dienas netiek iedotas, tās palīdzēs, rūpējoties par darba kvalitātes uzlabošanu tālākajā nākotnē.
Saskata darba tirgus
kropļošanu
Vēl komitejā tika skatīti jautājumi par kompensāciju piešķiršanu tādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar mācībām vai kvalifikācijas paaugstināšanu. V.Risberga atklāj, ka ar mācību izdevumiem domāta daļēja maksas segšana augstākās izglītības iegūšanai. Likums pieļauj, ka pašvaldība var atmaksāt līdz pat 30 procentiem no mācību maksas, ja izglītība tiek iegūta specialitātē, kurā darbinieks strādā. “Tas attieksies tikai uz tiem darbiniekiem, kas pašreizējā brīdī jau ir darba attiecībās,” saka V.Risberga. Šobrīd augstākās izglītības nav trīs administrācijas darbiniekiem. Savukārt jautājums par kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu segšanu attiecas uz dažādiem kursiem un semināriem. Deputāts Ainars Melders pauda bažas, ka, atmaksājot pašvaldības darbiniekiem kursus un seminārus kvalifikācijas paaugstināšanai, tiktu kropļots darba tirgus. “Kāpēc man ir jāatmaksā sertifikāta iegūšana? Lai viņš pats par savu naudu brauc, ja viņam vajag!” viņš iebilda, norādot uz situācijas absurdumu: tie, kas izglītojas par savu naudu, nevar tikt pie darba, bet tiem, kam ir darbs, vēl jāpiemaksā, lai viņi varētu kvalitatīvi strādāt. Bet vakar novada domes sēdē arī šos lēmumus deputāti akceptēja bez diskusijām.
