Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Kultūrā un sportā – bez izmaiņām

PASĀKUMI BŪS. Arī jaunajā Smiltenes novadā iedzīvotājus priecēs dažādi pasākumi un kultūras norises. Attēlā – tradicionālie Apes pilsētas svētki.
Foto: no laikraksta arhīva

Kultūrā un sportā teritoriālā reforma bijušā Apes novada teritorijā nav nesusi būtiskas pārmaiņas. Līdz ar pievienošanos Smiltenes novadam Apē, Gaujienā, Virešos un Trapenē darbu turpina visas kultūras iestādes, bibliotēkas un muzeji, arī sporta darba organizatori.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Martā darbu uzsāks Virešu tūrisma informācijas centrs “Mājvieta”, kas izveidots uz novadpētniecības centra “Mājvieta” bāzes. Vienīgā reorganizētā iestāde ir Apes kultūras un tūrisma centrs. Iestādes vadītāja Iveta Kovtuņenko turpina darbu jaunajā pašvaldības iestādē Smiltenes novada Kultūras un tūrisma pārvalde, kur ir kultūras nozares vadītāja. Jaunizveidotajai iestādei ir vadītāja un divi konkrētās jomas vadītāji – kultūras un tūrisma. Kurā no tām strādāt, reorganizācijas ietvaros varēja izvēlēties pati I. Kovtuņenko. “Abas man ir ļoti tuvas. Tūrisma jomā Smiltenes novadā ir ļoti daudz resursu un arī ļoti daudz iespēju, tikai organizatoriski jāsāk gandrīz no paša sākuma. Savulaik Gulbenes novadā jau veidojām tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma aģentūru, visu sākām no nulles, otrreiz to vairs neizvēlējos darīt,” savu lēmumu skaidro I. Kovtuņenko.

Jāmeklē jauns modelis

Kā galveno mērķi jaunajā amatā I. Kovtuņenko izvirzījusi komandas izveidi un jauna kultūras jomas darbības modeļa izstrādi un ieviešanu novadā. “Jāatrod modelis, kā labāk un produktīvāk strādāt iestādēm, ekonomiski pamatoti izmantojot finanšu līdzekļus, sniedzot daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un mūžizglītības pasākumu piedāvājumu, kā arī veicināt iedzīvotāju iesaisti un aktīvu līdzdalību kultūras piedāvājuma radīšanā un patēriņā. Ļoti labi piemēri jau mums ir tepat Apē, Gaujienā, Virešos un Trapenē. Jāstrādā tā, lai ieguvēji būtu katras apdzīvotās vietas iedzīvotāji. Esmu iepazinusi kultūras jomu darbu Alūksnes, Valmieras, Siguldas un Ventspils novados, bet Smiltenes novadam jāatrod savs darbības modelis. To mēs arī kopīgi darīsim, domāsim, meklēsim risinājumus, kā efektīvāk strādāt, kā maksimāli pilnvērtīgāk izmantot esošos resursus un izskanēt ar vērienīgu kultūrtūrisma piedāvājumu lielajā novadā,” saka I. Kovtuņenko.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Finansējums nav mazāks

I. Kovtuņenko neapstiprina izskanējušās bažas, ka kultūras jomai jaunajā budžetā atvēlēts mazāk finansējuma. “Jāņem vērā, ka Smiltenes novads veidojās, apvienojoties trīs dažādiem novadiem. Budžets kultūrai nav samazināts. Paskatoties apkārtējo novadu budžetus 2022. gadam, finanšu pozīcijā atpūta, kultūra, sports, Alūksnes novadā budžetā atvēlēti 5,79 %, Gulbenes novadā – 9 %, Smiltenes novadā – 11 %. Kultūras iestāžu vadītājiem ir palielināts atalgojums, kas šogad bija viena no trim prioritātēm Smiltenes novadā. Varbūt ir nedaudz samazinājušies līdzekļi pasākumiem, bet ne kopējais budžets. Svētki un pasākumi būs tāpat!” saka I. Kovtuņenko. Lielākie pasākumi būs laivojums pa Vaidavas upi “Vaidavings”, Apes pilsētas svētki, pirmo reizi varēs viesoties Ziemassvētku vecīša ciematā Apē. Gaujienā tās būs Vītoldienas, Teātra dienas un Muižas svētki. Vērienīgi solās būt pilsētas svētki Smiltenē, festivāls “Rodam Raunā” un Viduslaiku diena Raunā.

Apzinās mantojumu

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sporta dzīvi jaunajā Smiltenes novadā kūrē Sporta pārvalde, kuras pakļautībā strādā arī sporta darba organizatori Virešos, Apē, Gaujienā, Trapenē un sporta zāles administrators Apē. Arī viņiem nedaudz palielināts atalgojumus, vienādojot slodzes, norāda domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju.

Izveidota arī Kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darba grupa, kurai prioritārie uzdevumi ir Smiltenes novada muzejs, Mēru muzejs, Gaujienas muižas ansamblis, ietverot arī Livonijas pilsdrupas, Raunas pilsdrupas, Smiltenes muižas komplekss (Kalnamuiža). “Darba grupai būs jāapzina visas šīs vietas, jānovērtē to stāvoklis, jāizvērtē uzturēšanas izmaksas un jādomā, kāds varētu būt prioritārais izmantošanas veids nākotnē. Jāapkopo arī nemateriālais mantojums – kas ir mūsu unikālais. Jāapkopo dati par visiem kultūrvēsturiskā mantojuma īpašumiem novadā, kas pieder pašvaldībai vai ir valdījumā no valsts,” skaidro A. Harju. Paredzēts organizēt četrus kopienu forumus par vēsturisko mantojumu un noslēguma pasākums Mēru muižā augustā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.