Saeima stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un aicina piemērot maksimālas sankcijas arī Baltkrievijai

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, stingri nosodot Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā un aicinot piemērot maksimālās sankcijas arī Baltkrievijai.

Saeima paziņojumu pieņēmusi vienbalsīgi, “par” balsojot 93 deputātiem no visām parlamenta frakcijām un no pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem.

Debatēs Saeimā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) pauda, ka Krievijas režīma sāktais agresijas karš ir kara noziegums un noziegums pret cilvēci. “Visi, kas zināja vai kam vajadzēja apzināties noziegumu pret cilvēces izdarīšanu un nedarīja to, kas viņu spēkos, lai to novērstu, ir līdzatbildīgi. Krievija ir atbildīga par to nāvi un iznīcību, ko šis karš pašlaik sēj un nesīs. Un Krievija par to atbildēs,” pauda Kols.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija ir jāizolē no civilizētās pasaules, atslēdzot no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT un “Visa”, “Mastercard” sistēmām, aizliedzot Krievijas Centrālās bankas operācijas attiecībā uz tās rezervēm, jāiesaldē aktīvi visai elitei, jāaizliedz tai iebraukt Eiropas Savienībā un NATO, izņemot tikai noteiktas personas, kā arī jābloķē Krievijas propagandas kanāli. “Slava Ukraini! Gerojam slava! Slava Ukrainai! Slava varoņiem,” savu uzrunu noslēdza Ārlietu komisijas vadītājs.

Deputāts Aldis Gobzems (KK) pauda, ka kopīgi ar visu Eiropu esam pamodušies citā pasaulē. “Krievija, mūsu kaimiņvalsts, ir sākusi militāru iebrukumu Ukrainā. Eiropas centrā ir sācies karš. Šajā karā ir skaidrs, kurš ir agresors un kurš ir upuris,” pauda politiķis. Gobzems aicina politiķus domāt atbilstoši ārkārtas stāvokļa principam, izveidojot pārvaldes modeli, kas ļauj bez kavēšanās pieņemt nepieciešamos lēmumus.

Parlamentārietis Ralfs Nemiro uzsvēra, ka īpaši vecāka gada gājuma iedzīvotājiem Krievijas uzbrukums liek atcerēties Krievijas, precīzāk sakot, Padomju Savienības, agresiju. Politiķis pauda, ka tā ir pilnīgi nepieņemama situācijai starptautiskajai sabiedrībai un cilvēcei kopumā un ka Saeimas paziņojums ir jāpieņem nekavējoties.

Deputāte Krista Baumane (AP) pauda, ka no Ukrainas parlamenta deputātes saņēmusi ziņu, ka Krievijas uzbrukuma laikā artilērijas apšaudē dzīvojamo māju rajonā Harkivas reģionā, Čuginas pilsētā, ir nomiris bērns. “Mēs baidījāmies, ka tā notiks, un brīdinājām pasauli gan starptautiskos forumos, gan amatpersonu tikšanās reizēs, gan plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos, bet, spriežot pēc vairāku mūsu rietumu kolēģu reakcijas, vēl vairāk cilvēkiem tas bija pārsteigums,” norādīja Baumane.

Politiķe vērsa uzmanību, ka Putins ir agresīvs diktators, kurš uzspļauj pēc Otrā pasaules kara ilgi un rūpīgi būvētajai tiesībās balstītajai starptautiskajai kārtībai. “Visticamāk, viņš vēlas atjaunot Padomju Savienību (..) Pasaule nedrīkst to pieļaut. Mēs nedrīkstam to pieļaut,” akcentēja Baumane.

Kremļa propagandistiem, oligarhiem, viņu ģimenes locekļiem un citiem saistītajiem ir jāliedz iespēja dzīvoties greznos Rietumeiropas īpašumos, Krievija jāatslēdz no “SWIFT”, uzsvēra deputāte. “Mēs ar Baltijas kolēģiem jau esam uzsākuši virzīt Krievijas delegācijas izslēgšanas procedūru no Eiropas Padomes,” uzsvēra politiķe.

Deputāts Aldis Adamovičs (JV) pauda, ka “ir noticis neticamais, un briesmīgi, ka karš ir sācies. Krievijas karaspēks mēģina iznīcināt gan vairākas lidostas, lidlaukus, tāpat arī militāros objektus, taču atbilstoši Ukrainas ziņotajam Krievijas karaspēks arī saņem spēcīgu pretsparu, norādīja deputāts.

Adamovičs akcentēja, ka “mēs visi aicinām” noteikt visstingrākās sankcijas no Eiropas Savienības valstu puses un no NATO puses. Sankcijas ir jānosaka arī kultūras un sporta dažādiem starptautiskiem pasākumiem, pilnīgi ignorēt Krieviju šajā jomā līdz situācijas miermīlīgam atrisinājumam, uzsvēra deputāts.

Parlamentārietis Reinis Znotiņš (JKP) pateicās Ārlietu komisijai par sagatavoto ziņojumu un aicināja Ministru kabinetu sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, kā arī turpinot sūtīt ieročus, civilo palīdzību un citas nepieciešamās lietas Ukrainai. “Ukraina pretojās, Ukraina cīnīsies, Ukrainai ir iespējas uzvarēt. Mums šobrīd ir jādara viss, lai viņus reāli atbalstītu, gan ar vārdiem, gan ar praktiskām darbībām,” uzsvēra Znotiņš.

Politiķis atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja pievienoties jau notiekošajam piketam pie Krievijas vēstniecības. Tāpat deputāts aicina katru būt gatavam uzņemt savās mājās Ukrainas sievietes un bērnus, kas pašlaik nevar aizstāvēt savu valsti.

“Aicinu boikotēt Krievijas produktus, aktīvus un citas saistītas ar Krieviju lietas, kas jebkādā veidā var atbalstīt un finansēt šo karu,” sacīja Znotiņš, mudinot iedzīvotājus arī stāties Zemessardzē.

Deputāta Inese Voika (AP) pauda, ka šodien paredzēta Baltijas Asamblejas (BA) Prezidija sanāksme par šo jautājumu, lai Baltijas parlamentārieši spriestu par atbalstu Ukrainai.

Parlamentārietis Jānis Vucāns (ZZS) informēja, ka, esot BA prezidenta amatā, rosinās liegt Krievijas Domes deputātu dalību Baltijas jūras parlamentārajā konferencē, jo Krievijas Domes deputātu iesaistes dēļ lēmumu pieņemšanā saistībā Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņiem nebūtu vietas šajos un citos parlamentārajos formātos.

Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) pauda, ka ir viens no tikai dažiem deputātiem, kuri uz savas ādas ir izjutuši, ko nozīmē karš. “Ko nozīmē pavadīt dienas un naktis pagrabā, domājot par to, ka šis pagrabs varbūt jebkurā brīdī pārtaps par ģimenes kapavietu. Tas paliek atmiņā uz visu mūžu,” pauda Dolgopolovs.

Politiķis pauda, ka dažas lietas šajā paziņojumā viņš varbūt nebūtu ievietojis, taču tā galvenā doma ir, ka nedrīkst pieļaut karu pasaulē. Dolgopolovs pauda, ka atbalsta šo aicinājumu “kā aicinājumu pārtraukt jebkuras karadarbības pasaulē, kā aicinājumu izbeigt šo te konkrēto asiņaino karu”.

Iepriekš Saeimas Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja paziņojumu “Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti”.

Pieņemtajā paziņojumā Saeima tāpat stingri nosoda Baltkrievijas iesaisti militārajā uzbrukumā Ukrainai.

Parlaments uzsver, ka Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Statūtu un starptautisko tiesību normām, kā arī ar tām saistībām, kuras Krievija ir uzņēmusies, parakstot Budapeštas memorandu un apņemoties garantēt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti.

Saeima pieprasa Krievijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt turpmāku militāro agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt turpmāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības.

Deputāti atkārtoti apstiprina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai tās starptautiski atzītajās robežās, kā uzsvērts ANO 2014.gada rezolūcijā “Par Ukrainas teritoriālo integritāti”.

Saeima pauž solidaritāti Ukrainai un tās sabiedrībai un apstiprina atbalstu Ukrainas centieniem nostiprināt valsts demokrātisko attīstību un panākt progresu tās Eiroatlantiskās integrācijas procesā.

Parlaments uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī sabiedrotajiem un partneriem paust vienotu nostāju, atbalstot Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni, un aicina starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt politisko atbalstu, ekonomisko un tehnisko palīdzību visās jomās, kur tas nepieciešams, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajās jomās.

Latvijas likumdevējs pieņemtajā paziņojumā uzsver, ka ir svarīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, nodrošinot tai aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtiem, kas pieļauj individuālo un kolektīvo pašaizsardzību.

Saeima uzsver nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas jeb NATO līguma 4.panta konsultācijas.

Deputāti uzsver, ka Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kas aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar šo valstu veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu.

Tāpēc Saeima rosina starptautisko sabiedrību aktīvi atbalstīt Ukrainu, aicina ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju izskatīt Krievijas starptautisko tiesību un saistību pārkāpumus un paust asu nosodījumu.

Parlaments rosina ES nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālās sankcijas Krievijas, Baltkrievijai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.

Deputāti aicina Eiropas Padomi rosināt jautājumu par Krievijas izslēgšanu no šīs organizācijas.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas rītā Krievija sāka militāru uzbrukumu Ukrainai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien teica runu Krievijas telekanālā “Rossija-24”, paziņojot, ka Krievija ir sākusi “militāru operāciju” Ukrainā.

Īsi pēc tam televīzijas kanāls ‘”Doždj” vēstīja, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem. CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņoja, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Ukrainas armija ceturtdien paziņoja, ka Donbasā notriekusi sešas Krievijas lidmašīnas un helikopteru.

Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica aicinājis Drošības padomi darīt visu, lai apturētu karu pret viņa valsti.