Noslēgumam tuvojas Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”, kas plašāk pazīstams kā 100 latu stipendiātu programma.
Projekts Alūksnes un Apes novados izveidot kopumā 1840 darba vietas, kurās divu gadu laikā nodarbināti gandrīz 2500 bezdarbnieku.
Nodarbinātības valsts aģentūras Alūksnes filiāles koordinējošā eksperte Aiva Jakobsone atgādina, ka projekts uzsākts 2009.gada septembrī, bet beigsies – šī gada decembrī. Tā mērķis ir bezdarbnieku fiziska darba iemaņu iegūšana un uzturēšana, veicot mazkvalificētus darbus pašvaldību izveidotās darba praktizēšanas vietās. „Projekta galvenā mērķauditorija bija ilgstošie bezdarbnieki, lai palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū un atrast pastāvīgu darbu,” viņa skaidro. Viena gada laikā bezdarbnieki varēja iesaistīties pasākumā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, katru mēnesi saņemot stipendiju 100 latu apmērā. Kopš šī gada 1.jūlija, pasākuma dalībnieki ik mēnesi saņem 80 latus. Daļa bezdarbnieku pasākumā iesaistījušies atkārtoti.
Līdz šī gada oktobra sākumam Alūksnes novadā stipendijās izmaksāti 657 tūkstoši latu, bet Apes novadā – 188 tūkstoši. No 2457 abu novadu bezdarbniekiem, kas iesaistījušies šajā pasākumā, 486 dalību projektā turpina un to pabeigs novembra beigās. Tā ir apmēram ceturtā daļa no bezdarbniekiem, kas šobrīdi reģistrējušies Alūksnes filiālē. Visvairāk bezdarbnieku nodarbināti Alūksnes novada pašvaldības aģentūrā „Spodra”. Tur pēdējo divu gadu laikā 100 latu stipendiātu programmā iesaistīti gandrīz 400 bezdarbnieku. Ārpus pilsētas aktīvākie bijuši Alsviķu (129 bezdarbnieki), Liepnas (103 bezdarbnieki) un Jaunalūksnes (100 bezdarbnieki) pagasti. Apes novadā visvairāk bezdarbnieku nodarbināts Apē (146 bezdarbnieki) un Gaujienā (125 bezdarbnieki).
Tiesa, vislielākais prieks ir par tiem bezdarbniekiem, kas, piedaloties projektā, atraduši pastāvīgu darbu. „Daudziem tas kalpojis kā glābējriņķis, bet citiem ļāvis atgriezties apritē, palīdzot atrast pastāvīgu ienākumu avotu,” vērtē A.Jakobsone.
Alūksnes filiāles koordinējošā eksperte Zigrīda Sināte min vairākus pozitīvus piemērus. Viens no tādiem meklējams Liepnā, kur deviņu bērnu tēvs pēc atkārtotas iesaistīšanās pasākumā pieņemts pastāvīgā darbā par kurinātāju. Tāpat viņa min kādu divu bērnu māmiņu. Paliekot bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, viņa iesaistījusies 100 latu stipendiātu programmā un beigās pieņemta pastāvīgā darbā par naktsaukli. Savukārt Apē divas sievietes pēc dalības projektā pieņemtas uzreiz darbā jaunizveidotā veikalā. „Tā ir tikai daļa no pozitīvajiem piemēriem, kad cilvēks sevi spējis pierādīt un pieņemts pastāvīgā darbā. Bija arī tādi, kas, atgriežoties apritē, atrada darbu privātajā sektorā, pirms vēl dalība projektā bija beigusies,” atklāj A.Jakobsone.
Ar cerībām abas Alūksnes filiāles darbinieces skatās uz alternatīvu programmu – „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”, ko plānots uzsākt nākamajā gadā. Šajā pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kas bijuši reģistrēti kādā no Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm ne mazāk par sešiem mēnešiem. Dalība pasākumā noteikta līdz četriem mēnešiem, par katru no tiem saņemot stipendiju 100 latu apmērā. Būtiski, ka par šī pasākuma dalībniekiem tiks veiktas apdrošināšanas obligātās iemaksas.
