Kopš 1.septembra valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Alūksnes nodaļas vadītājs ir Juris Priednieks, kurš iepriekš bija būvinženieris. Tas nozīmē, ka ir palielinājusies viņa atbildība ne tikai par valsts ceļu uzturēšanu, bet arī par to atjaunošanu, bet Alūksnes un Apes novados avārijas stāvoklī ir 56,9 kilometri valsts autoceļu. Par iespējām un iecerēm saruna ar jauno nodaļas vadītāju.
– Kā vērtējat ceļu stāvokli mūsu novados?
– Alūksnes un Apes novadu ceļi tiek uzturēti tādā līmenī, kāds ir valsts finansējums. Protams, vajadzētu daudz vairāk līdzekļu, jo tagad saņemam minimumu. Ar to var nodrošināt daudzmaz komfortablu braukšanu transporta līdzekļiem, kā arī likvidēt avārijas situācijas un bīstamus apstākļus uz ceļiem. Taču būtiskai ceļu kvalitātes uzlabošanai naudas nepietiek. Ceļu ikdienas uzturēšanai ir gandrīz miljons latu gadā. Apmēram puse šīs summas tiek iztērēta ziemas darbiem – sniega tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai. Protams, pēc šīs naudas iztērēšanas nekas nepaliek ceļos, bet tiek tikai nodrošināta transporta kustība. Turklāt ziemā parasti iztērē vairāk nekā pusi finansējuma, tāpēc mazāk paliek, ko ieguldīt autoceļu uzlabošanai un labākai satiksmes organizācijai. Tāpēc nepelnīti saņemam pārmetumus.
– Latvijas ceļu remontiem ir paredzēts divreiz mazāk naudas nekā vajadzētu.
– Piekrītu. Turklāt ceļiem naudas nekad nevar būt par daudz. Ja varētu ieguldīt vēl tikpat naudas ceļu infrastruktūrā, tad uzlabojums būtu jūtams. Pašlaik ceļu stāvoklis arvien pasliktinās, lai gan cenšamies tos saglabāt, pavasarī lāpot asfalta bedrītes, planējot grants seguma ceļus un remontējot caurtekas. Grants seguma kārta uz ceļiem ir kļuvusi plāna, tāpēc caurtekas tiek bojātas un tās būtu jāmaina. Katrs ceļš funkcionē tik labi, cik labi no tā tiek novadīts ūdens. Diemžēl ceļmalu novadgrāvji daudzviet ir aizauguši, ceļu nomales ir augstākas nekā vidus, tāpēc ūdens netiek aizvadīts un bojā segumu.
– Jūs varat salīdzināt, vai kādreiz ceļiem ir bijis pietiekams finansējums?
– Kad daļa akcīzes nodokļa nonāca Ceļu fondā, tad bija pamatotas cerības sakārtot ceļus. Kad fondu likvidēja, situācija manāmi pasliktinājās. Pēdējos gados tiek saglabāts minimāls finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem, lai ceļi galīgi nesabruktu. Periodiskajai uzturēšanai tiek iedalīts ļoti maz. Šajā gadā mums ir 180 000 latu, kas ir niecīga summa ceļu remontiem. Par šo naudu autoceļa Alūksne – Lucka posmā līdz Māriņkalnam un ceļa Alūksnes – Ape posmā tika veikta asfalta virsmas apstrāde, uzklājot šķembas ar emulsiju. Par šo naudu neko vairāk izdarīt nav iespējams. Turklāt iedzīvotāji pārmet, ka darbi veikti sliktā kvalitātē. Jā, ceļa segums no Alūksnes līdz Māriņkalnam nav līdzens. Taču ar šo metodi var tikai saglabāt segumu, lai tajā neveidojas bedres un nav jātērē nauda to remontam, nevis panākt gludu asfalta virsmu. Tad vajadzētu izbūvēt asfalta seguma kārtu, kas maksātu trīs reizes dārgāk. Taču mūsu rīcībā nav tādas naudas. Ir paredzēts ar nākamo gadu atjaunot Ceļu fondu, taču vēl nevar zināt, vai jaunā valdība nelems citādi.
– Ekskursijā Slovākijā vēroju, ka šajā nebūt ne bagātajā valstī klāj krietni biezāku asfalta kārtu, kas, protams, kalpos ilgāk.
– Tā būtu jādara. Bet mums līdzeklu trūkuma dēļ ir paredzēts klāt 4 līdz 5 centimetrus asfalta, turklāt tam nav pamatnes. Ja gribam rekonstruēt Alūksnes – Apes ceļu, tad viss vecais asfalta segums būtu jānoņem līdz ar drenējošo slāni, šķembām, un viss jāklāj no jauna, atbilstoši mūsdienu transporta kustības slodzēm. Turklāt arī asfalta biezumam jābūt lielākam, tad tas kalpos ilgi. Tāds segums maksā apmēram miljons latu par kilometru.
– Kas ir zināms par finansējumu un ceļu remonta iespējām nākamgad?
– Ir zināms tikai finansējums ikdienas uzturēšanas darbiem, kas paliek tāds pats kā bijis. Cik naudas saņemsim remontdarbiem, droši vien zināsim pēc tam, kad tiks pieņemts valsts budžets. Mums ir sastādīts objektu saraksts, kam pirmkārt ir nepieciešams remonts. Viskritiskākais ir ceļš Alūksne – Ape, kam nepieciešama pamatīga rekonstrukcija. Tas ir visvairāk noslogots, jo pa to brauc gan uz Rīgu, gan uz Valmieru un citām pilsētām. Intensīva transporta kustība ir arī autoceļā Alūksne – Liepna, kas ved caur vairāku pagastu centriem. Šo ceļu vajadzētu asfaltēt, taču grūti prognozēt, kad tas varētu notikt. Savu kārtu gaida asfaltēto ceļu posmi pagastu centros – Annā, Jaunannā, Kornetos, Malienā, Mālupē, arī Visikumā. Pašlaik tiek projektēta ceļa Alūksne – Zaiceva no 15. līdz 25.kilometram rekonstrukcija. No Kolberģa līdz 15.kilometram tiek gatavots skiču projekts. Ziemā ir jābūt gatavam būvprojektam, un nākamvasar sāksies būvdarbi. Šī ceļa rekonstrukcijai ir paredzēta Eiropas un valsts nauda, tāpēc 2014.gadā tas būs asfaltēts.
– Kādas ir iespējas saņemt Eiropas fondu finansējumu citu ceļu rekonstrukcijai?
– Rekonstrukcijas nepieciešamību izvērtē valsts akciju sabiedrības vadība Rīgā. Kāpēc tiks atjaunots ceļš Alūksne – Zaiceva? Acīmredzot tāpēc, ka bija tāds projekts „Ziemeļu stīga”, kas 251 kilometra garumā paredzēja asfaltēt valsts autoceļus, kas savieno četru bijušo rajonu apdzīvotu vietu centrus. Tiek turpināta šī projekta īstenošana. Arī ceļu Alūksne – Liepna bija paredzēts asfaltēt, bet tas palicis tikai plānos, kuri ir izstrādāti vēlāk nekā “Ziemeļu stīga”. Visus pēdējos gadus uz šā ceļa esam daudz strādājuši – ir rakti novadgrāvji, vesta grants un gandrīz viss ceļš ir remontēts. Taču tā asfaltēšanai ir vajadzīga liela nauda. Atkarībā no iedalītā finansējuma dodam priekšlikumus remontiem asfalta, grants programmā vai satiksmes organizācijā.
– Kad Latvijā varētu būt tādi ceļi kā Igaunijā?
– Jaudas ceļu atjaunošanai mums pietiek. Ja visi uzņēmumi strādātu ar pilnu jaudu un būtu atbilstošs finansējums, piecos sešos gados varētu ļoti daudz izdarīt. Desmit gadu laikā mums ceļi būtu kā Eiropā. Tagad remontdarbi notiek tur, kur ir lielāka transporta kustības intensitāte. Tiek atjaunoti galvenokārt lielie ceļi ap Rīgu un Kurzemes virzienā. Salīdzinoši posmā Rīga – Sigulda kursē 20 000 automašīnu diennaktī, bet šosejas Rīga – Veclaicene posmā no Alūksnes krustojuma līdz Igaunijas robežai – 500 automašīnas diennaktī. Protams, ka jāsāk ar ceļiem, kur vairāk brauc. Taču tāpēc nevar teikt, ka mums nav vajadzīgi labi ceļi.
– Nepietiekama transporta kustības intensitāte rada problēmas mazajā Apē, kur valsts nepiešķir finansējuma tranzīta ielas remontam.
– Tranzīta iela ir pašvaldības īpašums, taču tās remontā valstij būtu jāpiedalās ar savu finansējumu. Tagad tā startē vairākos projektu konkursos, tāpēc, manuprāt, stāvoklis nav bezcerīgs. Domāju, ka viens projekts varētu gūt atbalstu. Mēs arī palīdzēsim, lai to varētu saņemt. Galu galā šo ielu izdosies atjaunot.
– Alūksnē tranzīta – Pils ielas – rekonstrukcijas projekts ir iestrēdzis, jo sadārdzinājies un trūkst naudas. Kāpēc?
– Sakarā ar ceļu darbu sadārdzināšanos pietrūka naudas projekta īstenošanai. Tas nozīmē, ka ir jāpārprojektē, lai būtu mazākas darbu izmaksas. Tas jau tiek darīts. Kad būs projekts, sāksies būvdarbi. Pieaugošās darbu izmaksas ir saistītas ar degvielas cenas palielināšanos. Arī asfalts ir naftas produkts, tāpēc kļuvis dārgāks. Cerēsim, ka projektēšanas laikā cenas vairs nekāps.
