Alūksniešiem.lv redakcija
Malienas pamatskolas bērnu vecāka Zintas Zihmanes pārdomas un bažas par gaidāmo skolu tīkla reformu. Z.Zihmane savas pārdomas ir nosūtījusi arī visiem novada domes deputātiem.
Ir dažas lietas, kas, iespējams, nav ņemtas vērā.
1. Darba grupas prezentētais laimīgais bērns un tas laimīgais bērns, ko saskata vairums vecāku, ir divi dažādi bērni. Diemžēl, bet fakts. Mēs kā sabiedrība esam tur, kur esam. Katrs saredz savu un savu bērnu perspektīvu no tā skatu punkta, kur viņš atrodas.
Daļai vecāku sapņu piepildījums ir tas, ka bērna nokļūšanai uz skolu un viņa ēdināšanai nav jātērē līdzekļi, kuru viņiem nav vai kuru nepietiek. Tādas kategorijas kā izglītības kvalitāte un kompetences, viņiem ir tukša skaņa, kamēr maciņā ir caurvējš un vēders burkšķ.
Jā, iespējams, ka sastapšanās ar citu vidi un citu iespēju saskatīšana kādu bērnu motivēs un pamudinās, diemžēl, visticamāk, ka viņi to vidi un iespējas nemaz neieraudzīs, jo izvēlēsies citu risinājumu. Izvēlēsies, balstoties uz savām iespējām un uz savām vērtībām. Izvēlēsies – lētāk, tuvāk mājām, zemākas prasības. Vidēji statistiskais vecāks laukos (kurš, protams, vēl saviem bērniem visu to labāko – kā viņš to redz) grib, lai viņa lolojums būtu drošībā, paēdis siltu ēdienu, lai viņu neizsmej labāk situēti bērni pilsētas skolā, lai viņam neuzbrūk citi skolēni vai bomži pilsētas centrā, lai viņu neapzog, lai viņš nesāk lietot atkarības vielas, lai neiestājas priekšlaicīga grūtniecība. Vecāks cer, ka viņa bērnu nenobrauks uz gājēju pārejas šoferis, kurš aiz kupenas neko neredz. Vecāks domā, ka savā tuvumā viņš bērnu var labāk pasargāt. Vai domājot tikai par naudas ekonomiju, mēs nesekmējam priekšlaicīgu izglītības pamešanu un nepadarām izglītības ieguvi šim bērnam vēl grūtāk sasniedzamu?
Daļa vecāku nemaz negrib savam bērnam izvirzīt augstas akadēmiskās prasības, tāpēc tādi argumenti kā izglītības kvalitāte un kompetences, nestrādā šajā gadījumā. Viņi savu bērnu nākotni saskata ārpus Latvijas. Viņi cer, ka kaut jel kā pabeiguši skolu, bērni dosies projām un balstīs savus vecākus (mazākos brāļus un māsas) materiāli. Jo ātrāk, jo labāk. Un viņi cer, ka viņu bērni atgriezīsies, ja atgriezīsies, lai viņiem nodrošinātu malku un ūdeni no akas vecumdienās. Pensijas viņiem nebūs, jo darba viņiem nav. Tā viņi redz pasauli. Ar tukšu vēderu ir grūti domāt citās kategorijās.
Mēs kā sabiedrība nevaram daudz pārmest cilvēkiem, kas paliek laukos pie savām senču mājām, aprūpējot paši savus sirmos vecākus. Nevaram pārmest tiem, kas audzina savus bērnus vieni (dažādu iemeslu dēļ), nevaram pārmest tiem, kas audzina bērnus ar invaliditāti vai aprūpē mājās kādu slimu vai vecu tuvinieku un tādēļ kāds no vecākiem nevar strādāt ārpus mājām. Šiem vecākiem nepietiks ne spēka, ne līdzekļu, lai dotu saviem bērniem spožu izglītību. Tas, ka bērnu skološanas iespējas no viņiem attālināsies jau pamatskolas posmā, iespējas izrauties no apburtā loka samazinās vēl vairāk.
Visi tie, kam ir pazīstama Abrahama Maslow teorija, zina, ka vispirms ir nepieciešams pietiekami un paliekoši apmierināt pamatvajadzības, (ēdiens, siltums, drošība) lai vispār rastos interese par augstākām vajadzībām – par saskarsmi, komunikāciju, lai gribētos izzināt pasauli, lai gribētos saskatīt skaisto, lai rastos kaut iedīgļi pašrealizācijai un ambīcijām – būt kaut kam, paveikt kaut ko. Šīs ir divas dažādas pasaules un divi dažādi laimīgie bērni. Lai sāktu kaut kādas pārmaiņas, ir jāsāk tur, kur mēs esam, nevis tur, kur mēs gribētu būt.
Tas bērns ir jāatrod tur, kur viņš ir, jāsaprot, kāds viņš ir un ko viņam vajag, un tikai tad mēs viņu varam vest uz gaišo nākotni. Ar tukšu vēderu un nobridušam 3 km pa sniegu (kā šogad) uz skolas autobusu un atpakaļ no autobusa katru dienu, viņam būs grūti ieraudzīt to solīto laimi tuneļa galā. Nākamajā prezentācijā gribētos kādu vārdu arī par šo laimīgo bērnu.
2. Vai ir padomāts par to, ka mainot ģimnāzijas statusu (iekļaujot to kaut kāda liela Alūksnes skolas kombināta sastāvā), būs vecāki, kas savus bērnus vedīs uz Viļakas vai Balvu ģimnāziju vai Valmieru? Jau ved. Ja vecākam ir ambīcijas un viņš grib savam bērnam ģimnāzijas diplomu, tad provinces vidusskolas diploms to neaizstās. Turklāt pārmaiņu laikos kvalitāte vienmēr cieš, tas arī ir skaidrs visiem. Labāk lai tad mans lolojums mācās stabilā ģimnāzijā, kur ir labs reitings, kur ir ierasta rutīna, nevis kaut kur, kur es vēl nemaz nezinu, ko sagaidīt. Bērns skolu beidz tad, kad beidz, viņš nevar gaidīt, kad tur viss sakātosies un tiks sasniegts solītais augstais izglītības kvalitātes līmenis. Diplomu viņam vajag tagad. Vai teorētiski iegūstot vidusskolā skolēnu skaita pieaugumu uz lauku skolu rēķina netiks pazaudēts vēl lielāks skaits skolēnu, kas tomēr gribēs iegūt tieši ģimnāzijas diplomu? Kāds ir veicis vecāku aptauju? Kāds ir jautājis pašiem esošajiem un topošajiem ģimnāzijas skolēniem (vismaz pilngadīgajiem)?
3. Vai nebūs tā, ka likvidējot mazās skolas 25 km rādiusā no Alūksnes, Alūksnes skolas iegūs vien dažus? Pārējie dosies uz Liepnu, Ziemeriem, citiem novadiem. Rezultātā tā lielā nauda, kas ieguldīta ģimnāzijas ēkā un visā pasākumā, būs nelietderīgi izmantota. Vai ir prognoze par vecāku izvēlēm šādā gadījumā? Baidos, ka nav.
4. Vai ir padomāts par to, ka daļa vecāku izvēlēsies tālmācību? Ne Alūksnē, bet, piemēram, Rīgā. Daudz skolotāju bez darba to palīdzēs nodrošināt tepat uz vietas. Brāļi, māsas arī. Pabeigs ar izcilību. Divi gadi zoom platformā visiem ir šo to iemācījuši. Daudziem vecāko klašu skolēnu vecākiem tas liksies vēl ērtāk nekā Liepna vai Ziemeri. Vajadzēs tikai pidžamu nopirkt un gatavs skolai. Nekur nav jābrauc, nav tēriņu ceļam, paēdis mājās. Cik skolēnu tiks zaudēts Alūksnes skolai šādā veidā?
5. Vai covid atcels dome? Kā var zināt, ka nevajadzēs atkal nodrošināt dažāda veida atrakcijas ar izolētām plūsmām, ierobežojumiem interešu izglītībai u.tml. Stundas beigsies dažādos laikos, interešu izglītības pasākumi būs liegti. Kur tas bērns paliks līdz transportam? Kas notiks, ja bērns saslims, kas viņu vedīs uz mājām? Lieki teikt, ka auto daudziem vecākiem nav, bet satiksmes autobusi kursē ar lieliem intervāliem. Tādu un līdzīgu klupšanas akmeņu būs daudz. Neredzu, ka par to risināšanu tiktu domāts. Neredzu, ka lielu pārmaiņu laikā tam pietiks laika, resursu un uzmanības.
Noteikti ir arī citas lietas, kas atklāsies tikai procesā. Jo grūtāk ies šī lieta uz priekšu, jo vairāk tai būs pretinieku. Tauta balso ar kājām. Vai neiznāks tā, ka ģimnāzijas ēku beigās vajadzēs pielāgot migrantu vajadzībām vai Ukrainas kara bēgļu izvietošanai, ņemot vērā reālo situāciju kaimiņu valstu pierobežā. Šīs situācijas kontekstā būtu arī ļoti vēlams, lai iedzīvotāji pierobežā ir lojāli un patriotiski noskaņoti. Baidos, ka mēs to nesekmējam ar aizmuguriskiem un slepeniem plāniem jūtīgā jautājumā.
Zinta Zihmane
Lasi arī:
Malienas pamatskolas 8.klases vecāku atklāta vēstule skolu reformu jautājumā
Skolas vecāka pārdomas un bažas par gaidāmo skolu reformu
Par cieņpilnu attieksmi pret skolotājiem, skolēniem un novada iedzīvotājiem
Par skolu tīkla saglabāšanu Alūksnes novadā aicina balsot “Manabalss.lv”
Plāno piketu skolu aizstāvībai
Piektdien izlems skolu likteni (papildināts)
Bejas pamatskolas vecāku viedoklis par iespējamo skolas reorganizāciju
Alūksnes novads – rekordists lauku skolu slēgšanā?
Skolas slēgšana ir sākums tam, lai irtu arī pārējais
Savu skolu sardzē – Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padomes atklātā vēstule
Reklāma