Ko darīt, ja daudzdzīvokļu mājas kaimiņiene uz balkona baro baložus, bet blakus kaimiņi vairs nevar izturēt mūžīgo savu balkonu un palodžu pieķēzīšanu no lielā baložu bara!? Ar šādu jautājumu “Alūksnes Ziņās” vērsās kāda alūksniete cerībā gūt speciālistu palīdzību situācijas risināšanā.
“Kaimiņienei vairākas reizes esam izteikuši aizrādījumus par šādu rīcību un rosinājuši baložus barot citur, nevis uz balkona, bet viņa tikai klusē vai paliek dusmīga, saucot mūs par dzīvās radības nīdējiem. Man nekas nav pret baložiem, bet patiesi ir beidzot apnicis vienmēr tīrīt no palodzēm baložu atstātos mēslus! Uzskatu, ka kaimiņienei tomēr ir jārespektē arī citi cilvēki, ne tikai baloži,” saka alūksniete.
Kaimiņi ir jāciena
Alūksnes novada pašvaldības policijā “Alūksnes Ziņām” norāda, ka valstī spēkā esošās tiesību normas šādu humānisma veidu kā baložu barošana neierobežo. Bet, dzīvojot vienā mājā, kaimiņiem tomēr jābūt tolerantiem arī pret pārējiem mājas iedzīvotājiem. “Barot savvaļas dzīvniekus un putnus – tas ir humāni un nav administratīvi sodāms pārkāpums. Bet jautājums varētu būt par to, vai šādā veidā netiek piesārņota vide. Baložu barotāju pie atbildības varētu saukt par to, ka, izliekot barību, tiek piesārņota vide. Tomēr pierādīt to ir ļoti grūti, jo baloži izdala organiskas vielas, kas dabā sadalās. Par vides piegružošanu varētu sodīt, ja baložus barotu, piemēram, ar saulespuķu sēklām, kuru čaulas mētātos visapkārt. Tādēļ šādos gadījumos galvenokārt iedzīvotāji paši var vērst putnu mīļa uzmanību uz to, lai teritorija pēc barošanas tiktu sakopta. Var rosināt ierīkot barotavu mājas pagalmā, lai tas viss nenotiktu uz balkona un netraucētu pārējiem,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons.
Jābaro barotavā, nevis
balkonā
Arī SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Mihails Kosinovs uzsver, ka ar likumu nav aizliegts barot baložus, bet baložu mīļiem tomēr jādomā par kaimiņiem. “Cilvēkiem ir jāapzinās, ka viņi nedzīvo privātmājā, tādēļ viņu darbības skar arī kaimiņus. Vienreiz ir bijusi sūdzība par sievieti, kas baro baložus, kā dēļ cieš lejas stāvu kaimiņi. Mums kā māju apsaimniekotājam nav tiesību par to sodīt vai piemērot sankcijas. Jebkurā pilsētā ir cilvēki, kuri baro baložus, un tie, kam tas nepatīk. Līdzīgas situācijas ir par kaķu barošanu – par to sūdzības saņemam biežāk,” saka M.Kosinovs. Viņš norāda, ka piecstāvu māju bēniņos ir ventilācijas lūkas, kur baloži parasti laižas, tādējādi noķēzot māju fasādes. “Arī pret to mums nav efektīva līdzekļa, kā cīnīties – esam likuši restes, bet ne vienmēr tas līdz,” saka M.Kosinovs.
Alūksnes dabas muzeja “Vides labirints” vadītājs Aldis Verners atzīst – savulaik cilvēks pats pieradināja mājas baložus un tagad jābūt atbildīgam. “Ja putnu iesāk barot, tad viņš nāk uz šo vietu, jo tur dabūt ēdamo ir daudz vieglāk. Nevar apgalvot, ka pašlaik pilsētā baložu savairojies pārāk daudz – tā nav. Tomēr tiem, kas putnus grib barot regulāri, nebūtu ieteicams to darīt daudzdzīvokļu māju balkonos, bet gan mājas pagalmā izveidot speciālu barotavu, lai neapgrūtinātu kaimiņus,” saka A.Verners.
