“Tas bija dažu sekunžu jautājums,” tā par lēmuma pieņemšanu piedalīties nūjošanas nometnē Austrijā saka Solveiga Selga. Piedāvājums saņemts no Latvijas Tautas sporta asociācijas. Ar šo organizāciju kontakti nodibināti pirms trīs gadiem, kad Solveiga piedalījusies nūjošanas mācībās. Izlasot e-pastā, ka pastāv iespēja doties nedēļu ilgā nūjošanas nometnē uz Austrijas Alpu kūrortu Badgašteinu, viņa sazinājusies ar draudzeni Aiju Kalēju. Abas bijušas vienisprātis: šo piedāvājumu garām laist nedrīkst.
Noder studiju gadu pieredze
“Godīgi sakot, man nebija ne mazākās jausmas, kas tur notiks,” tagad atzīst Solveiga. Kaut gan kopš 2008.gada viņa ieguvusi tiesības strādāt kā nūjošanas instruktore, īstos kalnos nekad iepriekš nebija būts. “Ejot kalnos, jāņem vērā īpaša tehnika. Ja tu ej pareizi, tad vari atvieglot sev iešanu. Par to mums stāstīja mācībās, taču teorija ir viens, savukārt prakse – pavisam kas cits,” spriež Solveiga. Latvijas nūjotājiem neierastā vide sniegusi vērtīgu mācību. Ja Latvijā nūjots tiek līdzenos apvidos, tad, esot kalnos, piedzīvota pavisam cita slodze.
Savukārt Aija kalnos kāpusi, studējot Rīgas Medicīnas institūtā. Kopā ar kursabiedriem būts tik daudzās kalnu virsotnēs, ka visas nemaz nevar ne saskaitīt, ne atcerēties. Savukārt ar nūjošanu Aija līdz ceļojumam uz Austriju nebija saskārusies. Alūksnē iegādātās nūjas no iepakojuma izņemtas tikai ceļojuma galapunktā.
Kopējais maršruts – virs 60 kilometriem
Tā izrādījusies vieta, kas ziemās piesaista slēpotājus, bet vasarās specializējas uz nūjošanu. “Tur viss bija maksimāli pakārtots nūjošanai. Visi veikali pilni ar nūjošanai nepieciešamo inventāru. Tev tiek piedāvāti gatavi nūjošanas maršruti. Atliek tikai izvēlēties, vai tu vairāk gribi pa akmeņiem iet vai pa mežiem, vai klintīm. Katrs maršruts ir nomarķēts ar atbilstošas krāsas norādēm, kas simbolizē tā sarežģītību.” Pēc maršruta veikšanas nūjotājiem tiek piedāvātas dažādas ārstnieciskās procedūras.
Latviešu grupa izvēlējusies vidēji sarežģītus un sarežģītus maršrutus. Katru dienu noieti apmēram 10 – 25 kilometri, kopā veidojot 62 kilometru maršrutu. Ikviens no tiem aizvedis līdz kādam apskates objektam, nereti uzkāpjot virsotnēs, kas atrodas vairāk nekā 2000 metrus virs jūras līmeņa. Visspēcīgāko iespaidu uz ceļotājām atstājis Krimles ūdenskritums, kas ir augstākais Eiropā. Solveiga stāsta, ka to veido vairākas kaskādes ar kopējo augstumu 380 metri. Veicot gar ūdenskritumu izveidoto taku, rasta iespēja paskatīties uz to no dažādiem skatpunktiem.
Izraisa sentimentālas
atmiņas
Pēc visa piedzīvotā un redzētā abas ceļotājas atzīst – kāpšana kalnos rada neatkārtojamu sajūtu. “Tu skaties un priecājies par visu dabas skaistumu un plašumu,” atceras Solveiga. Aija piebilst, ka retinātais gaiss uz cilvēka organismu iedarbojas īpašā veidā, izdalot laimes hormonus un radot eiforiju. Pēc katra šāda gājiena nūjotājas atgriezušās atpakaļ ar daudz labāku pašsajūtu un pozitīvākām domām. Vienlaikus tas atsaucis atmiņā studiju gados piekopto kāpšanu kalnos – tehniku, kalnos kāpšanas auru un emocijas.
Jaunībā gūtā pieredze izrādījusies vērtīga arī gūtā rūdījuma ziņā. No 25 latviešu grupas cilvēkiem Aija bija starp tiem trīs, kas visu piecu dienu laikā nogāja par 12 kilometriem vairāk nekā pārējie. Saistībā ar to gadījušies pat kuriozi. “Kad kārtējo reizi biju ātrāk nokāpusi no kalna un apsēdos gaidīt pārējos, ikviens, kas man gāja garām, apjautājās par manu pašsajūtu. Visi domāja, ka esmu apsēdusies tāpēc, ka nevaru vairs paiet, lai gan patiesībā visus biju apsteigusi,” viņa smejas.
Nesteidzīgā un mierīgā atmosfēra, kā arī laipnie un atvērtie ceļabiedri ir tie, kas no ceļojuma visvairāk palikuši prātā. Īpaši Aija izceļ Alpu dolomīta daļu, kur beidzas flora un sākas akmeņi. “Tā man patika vislabāk, jo atgādināja īstu kalnos kāpšanu,” viņa saka. “Tajā brīdī es atkal sajutu to pašu adrenalīnu, ko savulaik studiju gados. Atvērās it kā otrā elpa. Visa tā daba, gaiss, atmosfēra un visapkārt valdošais mierīgums – tas viss kopā radīja pārliecību, ka, par spīti saviem gadiem, spēka vēl pietiek un es visu varu izdarīt. Jutos kā paradīzē.”
Savukārt Solveigai prātā palikušas kalnu kafejnīcas. “Visur, kur mēs gājām, kāpām vai braucām ar pacēlājiem, bija šīs lauku kafejnīcas, kas darbojas absolūtā naturālismā. Tur blakus ganās govis un kazas ar šķindošiem zvaniņiem kaklā. Tev pasniedz īstu lauku māju ēdienu. To dabiskumu, tīrību un vienkāršību nevar ne salīdzināt ar tām sterilajām prasībām, ko pie mums izvirza visādas institūcijas!” viņa skaidro.
Iespēja sākt nūjot – jau rīt
Ja vēlas doties līdzīgā piedzīvojumā, Solveiga iesaka parūpēties par atbilstošiem apaviem. “Jāsaka paldies Agrim Zvejniekam un viņa veikalam par vērtīgajiem padomiem, kā arī atbalsta sniegšanu, gatavojoties braucienam. Ja es būtu aizbraukusi ar tiem apaviem, ar kādiem parasti nūjoju, tad diez vai man tik labi ietu,” viņa saka. Dodoties kalnos, jāņem vērā arī, vai tu fiziski to spēj, un veselības stāvoklis. Iepriekš ieteicams patrenēties, lai nebūtu tā, ka kāpiens kalnos beidzas ar pastaigu pa pilsētiņu savas nevarēšanas dēļ.
Aija uzskata, ka šādi ceļojumi visvairāk patiks tiem, kas iecienījuši pārbaudīt savu spēku robežu un pārliecināties par izturību. Pamatu tam var sākt likt tepat, Alūksnē, uzsākot nūjošanas nodarbības vai aizraujoties ar alternatīvu aktīvās atpūtas veidu. Atrast domubiedrus un iegūt jaunus draugus interesenti tiek aicināti jau rīt pulksten 12.00 Ilzenē. Tur saistībā ar Latvijā notiekošo Veselības dienu tiks organizēts pārgājiens “Ar smaidu svaigā gaisā”. Vairāk informācijas var iegūt mājas lapā “www.sportsvisiem.lv”.
