Arī Alūksnes un Apes novadu skolās pirmo reizi uzsākta Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta pasniegšana 6.klasēs. Vēstures skolotāji atzīst, ka jaunā sistēma valstī ieviesta pārāk lielā steigā, ir nepilnīga un rada jucekli.
Pašlaik 6.klases skolēniem nedēļā ir divas vēstures stundas – viena kā atsevišķs priekšmets jāmāca tikai Latvijas vēsture, bet otra paliek pasaules vēstures mācīšanai. Pārējie pamatskolēni mācās vēl pēc iepriekšējās sistēmas, kad pasaules un Latvijas vēsture ir vienotā mācību priekšmetā. Vēstures skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Iveta Mikijanska atzīst – skolotāji nav priecīgi par jauninājumiem. “Ir labi, ka Latvijas vēsturi māca atsevišķi, tikai pāreja notika ļoti strauji. Turklāt šogad maijā vēl nebija zināms, pēc kādas programmas jauno priekšmetu 6.klasēs mācīs,” saka I.Mikijanska.
Tēmas pārklājas
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotājs Antons Zelčs uzskata, ka šie jauninājumi ir “putras vārīšana vēsturē”, par ko parūpējušies kādreizējie Saeimas deputāti. “Tagad ir absurda situācija: tikpat daudz stundu mācību gadā ir Latvijas vēstures mācīšanai kā pasaules! Diemžēl vēsturnieku ierosinājumos kaut ko mainīt šovasar seminārā neviens neieklausījās. Tur kundzes sirmām galvām, kas gadiem bērniem mācījušas vēsturi, praktiski tika izlamātas no Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu puses. Visvairāk ir žēl bērnu, jo viņiem palielinās mācību vielas apjoms,” saka A.Zelčs. Pašlaik 6.klasei nedēļā ir arī divas sociālo zinību stundas. Vēsturnieki esot ierosinājuši, ka vienu sociālajām zinībām paredzēto stundu nedēļā varētu noņemt un tā vietā mācīt Latvijas vēsturi. Tad pasaules vēstures apgūšanai paliktu divas stundas nedēļā, bet ierosinājums netika atbalstīts. Turklāt tagad esot tēmas sociālajās zinībās un Latvijas vēsturē, kas 6.klases skolēniem pārklājas. Piemēram, mācoties Latvijas vēsturi, jāsāk ar savas dzimtas un novada vēstures izzināšanu, kas jau daļēji apgūts sociālajās zinībās.
Skolotāji – fakta priekšā
Alūksnes pilsētas sākumskolas skolotāja Lāsma Jaunozoliņa piedalījās aprobācijas projekta aktivitātēs trīs gadus, kad jau centās mācīt Latvijas vēsturi atsevišķi. Toreiz gan tas bija cits variants. “Secinājām, ka 9.klasē vēstures eksāmenā uzrādītie rezultāti bija vienādi gan tiem bērniem, kas mācījās Latvijas vēsturi kā atsevišķu priekšmetu, gan tiem, kas to apguva kopā ar pasaules vēsturi. Tagad skolās piedāvā pavisam citu programmu, noliekot vēstures skolotājus fakta priekšā. Manuprāt, esošajā programmā vajag izmaiņas, bet kopējos secinājumus varēs izdarīt šā mācību gada beigās,” saka L.Jaunozoliņa. Ziemeru pamatskolas vēstures skolotāja Ira Grūbe vērtē, ka veiksmīgāka mācību programma bija kā līdz šim, kad līdztekus apguva gan Latvijas, gan pasaules vēsturi. “Ir radīts juceklis. Agrāk varējām pasaules notikumu kontekstā apgūt arī par Latviju un otrādi. Tagad, piemēram, par Krusta karu pasaules vēstures stundās mācīsimies agrāk nekā Latvijas vēstures stundās un nāksies tērēt laiku atkārtošanai. Vislabāk bija, kad vēsturi sāka mācīt jau 5.klasē un bērni guva kopējo priekšstatu par Latvijas vēsturi, lai vecākajās klasēs to mācītos detalizētāk,” norāda I.Grūbe.
