Labklājības ministrija ir iecerējusi sodīt vecākus par bērnu nepieskatīšanu līdz 13 gadu vecumam. Es to atbalstu, jo vecākiem ir jāatbild par saviem bērniem! Kā par septiņgadīgo, tā arī par trīspadsmitgadīgo. Šobrīd likums paredz sodīt vecākus, ja nepieskata bērnu līdz 7 gadu vecumam. Tas ir daudz par maz. Pareizāk būtu noteikt sodu par bērna nepieskatīšanu līdz pat 16 gadiem, bet arī šie valdības noteiktie 13 gadi ir pareizs solis.
Vecākiem būtu jāsaprot, ka par bērniem ir jārūpējas, nevis tikai jāpalaiž pasaulē ar domu, ka sabiedrība uzmanīs atvases. Problēma pastāv, un arī es savā darbā saskaros ar vecākiem, kuri par saviem bērniem nerūpējas. Tās nav rūpes, ja bērni klaiņo, neapmeklē izglītības iestādes, ir nekopti. Vecāki nezina un neinteresējas par bērniem, ko viņi dara, atrodoties ārpus mājām. Daudziem vecākiem pastāv alkohola atkarība, bet bērniem ir visatļautība un viņi dara, ko vien vēlas. Pieļauju, ka uzliktais sods tā arī netiktu samaksāts, jo daudzās ģimenēs, kur pastāv bērnu nepieskatīšanas problēma, pastāv arī finanšu nepietiekamības problēma. Varbūt risinājums būtu vecākiem kopā ar bērniem, kas ir jau spējīgi veikt darba uzdevumus, likt strādāt sabiedrības labā, piemēram, rudenī vākt lapas, piedalīties sabiedriskajās talkās. Bērnam ir jāsaprot, ka par nodarījumiem arī viņam ir jāatbild. Kopā strādājot, vecāki un bērni atrastu kopēju valodu, varbūt sāktu vairāk ieklausīties viens otrā.
