Augusts ir laiks, kad barības meklējumos dodas vilku ģimenes ar jaunajiem vilcēniem. Turklāt arvien biežāk tie uzbrūk ne tikai ierastajiem medījumiem: stirnām, meža cūkām, staltbriežu un aļņu teļiem, bet arī saplosa mājdzīvniekus – aitas un teļus.
Zaudē gandrīz trešdaļu aitu ganāmpulka
Veclaicenes pagasta “Mauriņu” saimniece Gunita Virka stāsta, ka vilki saplosījuši 14 aitas un 4 jērus, vēl 12 aitas ir nokostas. Tagad palikušās aitas vairs nelaiž ganībās, lai gan nav viegli piegādāt barību gandrīz 100 galvu ganāmpulkam. Protams, aitas labāk justos svaigā gaisā ganībās, tomēr pašlaik citu iespēju neredz. G.Virka ielikusi sludinājumu avīzē, ka pārdod aitas. Viņa atzīst, ka šobrīd nevar precīzi pateikt, cik aitu ir palicis ganāmpulkā, tāpēc tiks veikta inventarizācija. Bez tām, par kurām skaidri zināms – vilki saplosījuši, ir vēl vairākas aitas, kuras viņa vairs neredz ganāmpulkā. Protams, ir žēl aitu, sevišķi mazo jēriņu, turklāt zaudējumus nevar vērtēt tikai naudā, ko varētu saņemt, ja šīs aitas pārdotu gaļai. “Mauriņos” izmanto arī aitu vilnu, no kuras gatavo dažādus izstrādājumus. G.Virka atceras, ka arī pirms četriem gadiem vilki apkoda viņas aitas, bet tad tie tika nomedīti. Tāpēc līdz šim laikam bija miers.
Virsmežniecībā nomedīti tikai divi vilki
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš norāda, ka ir jāapdrošina aitas, lai vilku nodarītie zaudējumi tiktu kompensēti. Turklāt viņš uzsver, ka ir jāziņo par vilku nodarītajiem postījumiem uzreiz, kad tiek konstatēti uzbrukumi lopiem, arī suņiem. “Mēs braucam un sastādām aktus. Turpretim, ja nav dokumentālu pierādījumu par vilku nodarīto, tad nav pamata prasīt palielināt vilku medību limitus. Nav vērts pēc mēneša stāstīt, ka vilks aiznesa aitu. Ja tas ir noticis vakar, tad otrā dienā braucu un skatos,” komentē L.Kļaviņš. Pagaidām viņš ir fiksējis trīs gadījumus, kad vilki uzbrukuši mājdzīvniekiem: viens Veclaicenes pagasta “Mauriņos”, viens Gulbenes novada Stradu pagastā, viens Balvu novada Rugāju pagastā. Bet patiesībā tādu noteikti ir krietni vairāk.
Šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 150 vilkus. Pagaidām Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritorijā ir nomedīti divi pelēči, viens Litenē, otrs Baltinavā tika piegaudots, bet visā valstī nomedīti apmēram 20 vilki. “Pašlaik vilku izdodas nomedīt, sēžot uz gaidi kādam citam zvēram vai arī piegaudojot. Veclaicenē mednieki mēģināja sēdēt un sagaidīt vilkus, kad tie atgriežas pie nokostās aitas, bet nesekmīgi,” norāda L.Kļaviņš.
Vēlas lielāku valsts
atbalstu
“Zviedrijā valsts nodrošina materiālus fermeriem, lai tie apvilktu ganāmpulkam piecu kārtu elektrisko ganu un varētu pasargāt aitas no vilkiem. Turklāt tur lielā apvidū bija reģistrēti tikai divi vilki, bet pie mums to ir ka biezs. Manuprāt, Latvijā nepareizi ir vilku medībām noteiktie limiti. Tos vajadzētu noteikt tā, lai vairāk medītu tur, kur ir daudz vilku,” pauž G.Virka. Viņa uzskata, ka nepareiza ir valsts politika, kas paredz sankcijas pret zemes īpašniekiem, kuri neappļauj platības, bet nekas nedraud, ja zemi aizaudzē ar krūmiem. “Kurš vasarā šajos krūmos var nomedīt vilku,” neapmierinātību pauž G.Virka. Viņai kāds saimnieks no Jaunlaicenes pagasta stāstījis, ka vilki ir gudri. Tie ejot pa grāvi un no tā izejot tikai tajā vietā, kur ganās aitas.
