Nometnē „Ceļš” piedalījās 21 dalībnieks no Jaunlaicenes, Ziemeriem, Jaunalūksnes un Alūksnes. Nometnes skolotājas bija Anta Apine un Iluta Muratova.
Ceļu sākām Kuldīgā, tad kājām gājām uz Alsungu, Jūrkalni un gar jūras krastu līdz Ventspilij. Nometne balstījās uz kristīgajām vērtībām, katru rītu un vakaru bija svētbrīži, apmeklējām arī dažādus luterāņu, katoļu un baptistu dievnamus. Bērni atzina, ka guva labu pieredzi praktiskajos darbos, ēst gatavošanā, rakstura un fizisko rūdījumu. Daudzi atzina, ka guvuši atbildes uz savā dzīvē svarīgiem jautājumiem.
Gandrīz divas dienas bijām Kuldīgā. Spilgtāko iespaidu atstāja skaistā Ventas Rumba, peldes dzīvinošajos Ventas ūdeņos. Kolorīta bija gide Ludmila, kas iepazīstināja ar Kuldīga vēsturi un hercoga Jēkaba dzīvi. Jauki bija orientēšanās uzdevumi ar fotomedībām. Vēsturiskais vakars bija izdevies un humora pilns. Interesantus jautājumus tam bija sagatavojis Miķelis.
Pēc garā un grūtā gājiena Alsungā mūs sagaidīja „Suitu sievas” savos krāšņajos tautastērpos. Klausījāmies skaistajos burdona dziedājumos gan baznīcā, gan Dižgabalkalnā. Suitos katoļu baznīcas un folkloras tradīcijas cieši savijušās kopā. Suiti saglabājuši savas kultūras vērtības, panākuši, ka tās iekļauj UNESCO Pasaules nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā un atzīst par īpaši saudzējamām. Alsungā mums bija skaista apmešanās vieta ezera krastā pie baznīcas, apskatījām arī pili un muzeju. Jutām vienotību, saskaņu, garīgo spēku, mērķtiecīgu, pārdomātu darbu.
Viens no ieguvumiem bija iespēja ieraudzīt, cik brīnumskaista ir Latvijas daba! Vairākas dienas ejot gar Baltijas jūras krastu, vērojām tās varenos plašumus, daudzveidību, viļņu spēles, stāvkrastus. Jutām zem kājām gan baltās liedaga smiltis, gan akmentiņus, bieži peldējāmies, vienu dienu piedzīvojām arī tādu viļņu spēku, kas triec no kājām nost.
Priecēja košās puķes ceļmalās – dzeltenās madaras kopā ar dažādiem ziliem un violetiem ziediem, magones un rudzpuķes. Dabas pētnieku grupa ceļmalās bija savākusi daudzveidīgu augu klāstu, ko atpūtas brīdī mēģinājām atpazīt. Iluta vērsa mūsu uzmanību uz skaistajām melnalkšņu audzēm Užavas krastā. Puiši aicināja vērot, kā jūrmalas smiltīs čūska satvērusi nāvīgā kampienā vardi un pamazām to ierij. Kurzemē redzējām daudz skaistu, apkoptu labības lauku. Atmiņā paliks gan saules svelme, gan pamatīgā lietusgāze ceļā uz Jūrkalni, gan braucieni ar laivām pa Užavu.
Plašāku skatu guvām, vērojot skaistās ainavas no stāvkrastiem, Užavas bākas, Sabiles Vīnakalna un baznīcu torņiem, tomēr daudz vairāk paplašinājās mūsu skatījums uz dzīvi un cilvēkiem, mūsu prāts un sirds. Dieva plāns katram ir dot to labāko, un visi ceļā sastaptie cilvēki bija atvērtām sirdīm un ar dalītiesprieku. Jau pirmajā dienā it kā sīkums, bet cik jauka dāvana – darbiniece Sabiles Vīnakalnā mums atvēlēja baudīt ķiršus pēc sirds patikas. Atsaucīgi un izpalīdzīgi bija cilvēki Sv. Annas draudzē Kuldīgā – Inese un Dzintra, kas rūpējas par mums un arī aizveda mūsu mantas uz Alsungu, svētdienskolotāja Alda, kas priecēja ar savu ģitārspēli un dziesmām. Gaišums, vienkāršība un mīlestības pilna attieksme plūda no Alsungas katoļu prāvesta Andra Vasiļevska. Trīs dienas par mums rūpējās Ziedonis no baptistu draudzes Užavā. Viņš arī deva liecību par savu dzīvi. Piedzīvojis lielas grūtības, Ziedonis ir priecīgs par Dieva gaismu savā dzīvē un no sirds kalpo citiem. Užavā mēs varējām baudīt atpūtu, izmantot nometņu vietas lielās teltis, labiekārtoto virtuvi, trenažierus un telpas nodarbībām. Tik ļoti labi mums bija baptistu bīskapa Sproģa veidotajā nometņu vietā, ka piekritām Ziedoņa aicinājumam palikt tur dienu ilgāk un Ventspilij atvēlēt mazāk laika. Užavā bija iespēja vērot interesantu amerikāņu jauniešu uzvedumu „Brīvība”. Ļoti labi mūs uzņēma arī Ventspils baptistu draudzes namā. Draudžu cilvēki kristīgā mīlestībā dalīja ar mums visu to labāko, ko vien varēja.
Ko tad mēs, malēnieši, šajā ceļā vēl sapratām? Aptaujas anketās jaunieši raksta – no suitiem varam mācīties, ka jālepojas ar savām īpatnībām un jāsaglabā tradīcijas. Jābūt atvērtākiem un atsaucīgākiem, jādzīvo saskaņā ar dabu un jākopj apkārtne, jādara labi darbi dzimtajā pusē, lai veicinātu tās attīstību. Un prieks bija ceļā labus vārdus dzirdēt arī par Alūksni no cilvēkiem, kas te bijuši kā viesi.
Esam pateicīgi Dievam par apsardzību un vadību nometnes laikā, paldies visiem, kas aizlūdza par mums. Paldies Alūksnes novada pašvaldībai un luterāņu draudzei par piešķirto finansējumu, baptistu draudzei par atbalstu.
