Vairāki laikraksta lasītāji secina, ka Alūksnes tirgus kļūst arvien tukšāks – maz ir pārdevēju un pircēju. Toties alūksniešus nereti var sastapt tirgos kaimiņu novados – Gulbenē, Balvos un citviet. Balveniete Alūksnes tirgū salīdzina, ka te tikai sestdienās ir tik daudz pircēju, cik Balvos ir darbdienu tirgos.
Maz pārdevēju un pircēju
“Pagājušajā sestdienā tirgū bija pāris iebraucēji, kuri tirgoja kartupeļus un burkānus. Viens vietējais vīrietis arī bija ar kartupeļiem. No Raunas un vēl pāris sievietes pārdeva puķes. Varēja pirkt arī zemenes un dārzeņus. Viena sieviete no Gulbenes novada piedāvāja medu. Esot bijušas arī mellenes un ķirši, bet es tās vairs neredzēju. Esmu ievērojusi, ka reizēm atbrauc tirgoties ar žāvētu gaļu,” stāsta alūksniete, kura nevēlējās minēt savu vārdu.
Viņa salīdzina, ka pagājušajā gadā vēl tirgus bija plašāks, bet šovasar tas ir panīcis. Iespējams, ka cilvēki paši negrib sēdēt un pārdot, bet ogas un sēnes nodod uzpircējiem. Protams, iedzīvotāju skaits ir krietni samazinājies, jo daudzi ir izbraukuši uz ārzemēm. Daudz ir arī bezdarbnieku, kuriem tirgus preces droši vien ir par dārgām. “Varētu domāt, ka vispirms katrs pērk ēdamlietas, nevis puķes un stādus. Tomēr pavasarī arī stādiem netrūka pircēju,” atzīst alūksniete.
Dzirdēts, ka, iespējams, pārāk augsta ir maksa par tirgošanās vietu. Izrādās, ka tā nav. Par pusgalda vietu jāmaksā viens lats. Turklāt par viena veida – ziedu, ogu – tirdzniecību – tikai 0,50 lati. Lai gan skaidrs, ka ne meža zemeņu, ne arī mazdārziņā izaudzēto ziedu pārdevējiem nav lieli ienākumi, tik daudz viņi var atļauties.
Vairāk izvēlas audzēt, nevis pirkt
Alūksnes tirgus ir SIA “Valdis” īpašums. Uzņēmuma līdzīpašniece Diāna Švolmane atzīst, ka tirgojas tie, kas to dara gadu no gada. Tie ir gados veci cilvēki, tāpēc viņu skaits pamazām sarūk. “Jaunie cilvēki maz stāda dārzus, turklāt pārdošanai, un neviens jauns tirgotājs nav parādījies. Aizbraucis uz ārzemēm nav neviens no tiem, kuri savu izaudzēto pārdod tirgū. Vieni un tie paši pārdod zemenes, puķes, kartupeļus… Iespējams, ka daudzi nenāk uz tirgu, jo domā, ka tāpat neviens nepirks,” spriež D.Švolmane. Tomēr viņa nepiekrīt, ka pārdevēju būtu ievērojami mazāk. Agri no rīta to ir pietiekami. Tiesa, ir vērojams, ka sevišķi laukos dzīvojošie izvēlas audzēt paši, nevis pirkt tirgū. Šad un tad atbrauc tirgotāji no citurienes, bet ne regulāri. To var skaidrot ar to, ka Alūksne ir tālu, tāpēc jārēķinās ar transporta izdevumiem. “Kopš pagājušā gada jūlija ir mainījušies noteikumi par tirdzniecības kārtību gadatirgos. Agrāk gadatirgos varēja tirgoties bez kases aparātiem, bet tagad tā skaitās ielu tirdzniecība ar visām no tās izrietošajām prasībām. Tas droši vien ietekmē potenciālos pārdevējus, taču divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – Alūksnē tiek rīkoti gadatirgi,” norāda
D.Švolmane. Viņa secina, ka gadatirgū maijā netrūka ne pārdevēju, ne pircēju.
