Ziedošās un saulainās maija beigas un jūnija sākums devītklasniekiem un divpadsmitklasniekiem ir emocijām un stresa piesātinātākais laiks. Ne viena vien rūpju rieva pierē iespiežas sakarā ar gala pārbaudījumiem – eksāmeniem. Redzot uz skolu dodamies saposušos
9. un 12.klašu audzēkņus, neviļus atmiņā atausa mans eksāmenu laiks.
Lai arī pilnīgi drošs par savām zināšanām nekad nevari būt, toreiz daudz lielāku satraukumu par eksāmenu pārbaudījumiem izraisīja neziņa par nākotni. Kas būs tālāk? Tu it kā lec akā un nezini, kad sagaidīsi stabilu pamatu zem kājām. Gribi vai ne, bet ierastais dzīves ritms mainīsies. Eksāmenu laiks ir pārejas posms – kaut kā beigas, kaut kā sākums. Svarīgi ir ticēt – kaut kā labāka sākums.
Mieram, smieklam vai stresa mazināšanai varu ieteikt vecmāmiņu metodes, piemēram, pārbaudījuma rītā nemazgāt matus, lai neaizskalotu visas zināšanas; naktī pirms eksāmena zem spilvena palikt visus pierakstus; mēģināt no rīta izkāpt ar labo kāju no gultas, lai labi veiktos, vai arī noteikti kaut ko atstāt mājās, lai tam atgrieztos pakaļ, jo, uztraucoties par aizmirsto lietu, aizmirstas satraukties par eksāmenu, kuru beigu beigās bez uztraukuma mierīgi var uzrakstīt. Var ticēt, var neticēt, bet stresa mazināšanai jebkuras zāles labas. Atmiņā ataust teiciens, ka nekad nevajag censties pārspēt citus, pārspēt vajag pašam sevi!
Veiksmi visiem devītajiem un divpadsmitajiem.
