Inese Dragone, sociālā darba organizatore Virešu pagastā
Valdība nedomā par nākotni
Man ļoti gribētos, lai valdība nevis dotos dārgos braucienos uz Eiropu, bet atbrauktu uz laukiem pie tautas un apskatītos, kā cilvēki dzīvo. Nevar dzīvi Rīgā salīdzināt ar dzīvi Virešos. Diemžēl sētas ir tukšas, cilvēki izbrauc un nav kas maksā nodokļus. Tad kur ir tautas labklājība? Šādu situāciju ir radījusi nesakārtotība valdībā un nespēja pareizi plānot nākotni. Domāju, ka katrs izjūt cenu celšanos – dārgāka ir kļuvusi pārtika un pakalpojumi. Reizēm vispār brīnos, kā cilvēki spēj dzīvot, jo ir ģimenes, kuras pārtiek no naudas, kas ne tuvu nav šiem 174 latiem. Būtu jau labi, ja katrā ģimenē uz cilvēku būtu šī noteiktā summa.
Jautra Poļaka, Alūksnes pilsētas pensionāru padomes priekšsēdētājas vietniece
Dzīve rit zem iztikas minimuma
iztikas minimuma aprēķināšana ir lieka un neatbilst reālajai situācijai. Ar 174 latiem var tikai izdzīvot, nevis dzīvot. Gribētos zināt, vai tie, kas šo skaitli aprēķina, paši būtu spējīgi tā dzīvot. Viss ir dārgs, un taupīts diemžēl tiek uz paša dārgākā – veselības. Ir jūtama cilvēku neapmierinātība ar dzīves sadārdzināšanos, bet jāsaprot arī ražotāji – viņiem arī vairāk jāmaksā, piemēram, par elektrību un degvielu. Bet cilvēkiem algas un pensijas netiek palielinātas. Alūksnē viena trešdaļa iedzīvotāju ir pensionāri un maz ir tādu, kam pensija sniedzas pāri 200 latu robežai. Labi, ja ir bērni, kas atsūta no ārzemēm naudu.
Eva Siliņa, veikala “Karīna” prečzine
Pērk to, kas sanāk
Ar noteikto iztikas minimumu – 174,22 latiem – ir grūti izdzīvot. Dārgāka kļuvusi ne vien pārtika un sadzīves lietas, bet arī komunālie pakalpojumi. Protams, primārais ir samaksāt maksājumus, un tikai tad tiek pirkta pārtika un sadzīves lietas. Pirktspēja ir mazinājusies. Lielākoties cilvēki atsacījušies no tējas, kafijas un gaļas, bet maizi, pienu, krējumu un dārzeņus pērk kā vienmēr. Ir skumji, ka pērk to, kas sanāk, nevis to, ko gribētos. Lai normāli varētu dzīvot, kā minimums vajadzētu 300 latus uz vienu cilvēku. Situācija valstī ir traģiska, valdība nedomā par cilvēkiem. Viens risinājums būtu valdības maiņa. Vismaz būtu cerība, ka tad kaut kas mainītos uz labo.
