Atkal gultiņa slapja! Daudziem vecākiem šis fakts izraisa nepatīkamas un satraukuma pilnas emocijas. Kas ar manu atvasi nav kārtībā? Kāpēc viņš naktī nejūt, ka jāiet uz tualeti? Vai tas beigsies pats no sevis? Varbūt jādodas pie ārsta un jālieto kādi medikamenti? Šie ir tikai daži jautājumi, kas nomoka mammu un tētu prātus. Skaidrību, kā rīkoties nakts enurēzes (periodiska un nekontrolēta urīna noplūde tikai miega laikā) gadījumā, palīdz rast Bērnu klīniskās universitātes pediatre Natālija Bozotova un neirologs Guntis Rozentāls.
Ietekmē bērna psihi
Nakts enurēze bērniem pēc piecu gadu vecuma ir samērā izplatīta problēma, no kuras lielākoties (67 procentos gadījumu) cieš zēni. Vairums bērnu līdz septiņu gadu vecumam gan pārstāj slapināt gultā, tomēr daļai šī problēma paliek. Tas prasa spert zināmus soļus un sadarboties ar ārstu, lai to atrisinātu, pretējā gadījumā nakts enurēze negatīvi ietekmē sākumskolēna psihi. Ar enurēzi sirgstošie bērni bieži ir nervozi, jo nespēj izgulēties un mostas sliktā garastāvoklī. Viņiem ir grūti koncentrēties mācībām, kā arī novērojami uzvedības traucējumi. Pētījumi liecina, ka Eiropā no urīna nesaturēšanas naktī cieš aptuveni 15 procentu septiņgadnieku. Vairāk nekā trešdaļai bērnu, kam piemīt šī patoloģija, gultiņu gadās pieslapināt vienu vai vairākas reizes nedēļā, savukārt 22 procentiem – katru nakti.
Bērns nejūt pārpildītu
urīnpūsli
Nekontrolētu urīna noplūdi miega laikā ietekmē vairāki faktori. Viens no biežākajiem iemesliem ir pārmērīga šķidruma lietošana dienas otrajā pusē, tādējādi urīnpūslis tiek pārpildīts. To izraisa arī antidiurētiskā hormona, kas stimulē ūdens atpakaļuzsūkšanos nieru kanāliņos, nepietiekamība. Urīnpūslis var pārpildīties, ja tam fizioloģiski ir mazs tilpums. Slapināšanu gultā var izraisīt arī miega un augšējo elpceļu traucējumi, piemēram, palielinātas aizdegunes mandeles. Parasti bērns nejūt pārpildītu urīnpūsli, nespēj pamosties, un notiek «avārija», kas var atkārtoties pat vairākas reizes naktī, sagādājot lielus pārdzīvojumus gan mazajam, gan vecākiem.
Rūpīgi jāvāc slimības vēsture
Urīna nesaturēšana var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms, tāpēc pie speciālista vajadzētu vērsties laikus. Arī jau četru gadu vecumā, ja bērns nespēj kontrolēt urīnpūsli dienā, ko parasti mazie apgūst līdz trīs gadu vecumam. Nakts enurēzi iespējams diagnosticēt, pamatojoties uz rūpīgu slimības vēstures vākšanu – informācijas apkopošanu par slimības sākumu un tās gaitu. Tam seko apskate, kā arī laboratoriskie un radioloģiskie izmeklējumi. Smagākajos gadījumos ārsts nosaka urodinamiskos izmeklējumus, kas palīdz izvēlēties visefektīvāko terapiju. To laikā taisnajā zarnā tiek ievadīts tievs katetrs un urīnpūslis uzpildīts ar sterilu šķidrumu. Procedūra ir nesāpīga, bet var radīt diskomforta sajūtu, tāpēc pirms tam bērns tai rūpīgi jāsagatavo.
Var palīdzēt signālzvaniņš
Pamatā nakts enurēzes ārstēšanā tiek izmantotas trīs metodes. Uzvedības terapijā iesaka atteikties no autiņbiksītēm un katru dienu sākt ar tualetes apmeklēšanu. Bērnam svarīgi neaizkavēt kārtējo urināciju, kā arī ievērot regulāru urīnpūšļa iztukšošanās ritmu, kas ir ik pēc divām stundām. Nereti tas ir pietiekami, lai novērstu pēkšņu vajadzību apmeklēt labierīcības un dienas urīna nesaturēšanu. Uzvedības terapijā jākontrolē, lai šķidrums vairāk tiktu uzņemts dienas pirmajā pusē. Nozīmīgs ir arī pareizs uzturs, aktīvs dzīvesveids un pieaugušo atbalsts.
Savukārt motivētiem mazajiem pacientiem un viņu vecākiem speciālisti iesaka tā saucamo signālzvaniņa terapiju, kas ilgst vismaz divus līdz trīs mēnešus. Tās laikā gultiņā liek speciālu zvaniņu, kas ar audio signālu reaģē uz pirmajiem urīna pilieniem. Bērnam tad jāpalīdz piecelties un jādodas uz tualeti. Pētījumi liecina, ka šī terapija līdz aptuveni divām trešdaļām pacientu. 43 procentiem bērnu novērots ļoti labs efekts, kad mazais līdz pat 90 procentiem nakšu noguļ, nepieslapinot gultiņu. 65 procentos gadījumu nekontrolēta urinēšana samazinās vismaz uz pusi.
Pēc rūpīgas izmeklēšanas un diagnozes noteikšanas atsevišķos gadījumos ārstēšanā izmanto arī dažādus medikamentus.
