Patērētāji esam mēs visi – šā vārda sakne izsaka lietas būtību – mēs tērējam savu naudu, lai kaut ko nopirktu, lai kaut ko salabotu, lai apēstu kaut ko, ārpus mājas gatavotu. Ko varam prasīt par savu naudu?
Patērētāji esam mēs visi – šā vārda sakne izsaka lietas būtību – mēs tērējam savu naudu, lai kaut ko nopirktu, lai kaut ko salabotu, lai apēstu kaut ko, ārpus mājas gatavotu. Ko varam prasīt par savu naudu?
Nu jau trešo gadu mūs sargā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), taču, atskatoties pagātnē, PTAC direktora vietniece Māra Žogota atceras visai kuriozus notikumus.
Pirktas garantijas
Atmodas sākumā Latvijā izveidojās pirmā nevalstiskā organizācija – Patērētāju interešu aizstāvības klubs, kura dibinātāji Augstākajai Padomei nosūtīja vēstuli par nepieciešamību risināt patērētāju problēmas likumdošanā. Šobrīd amizanti atcerēties atbildes formulējumu: konkurence visu nolikšot savās vietās, iztiekot bez kādām valstiskām papildstruktūrām. Klienti iešot vienīgi tur, kur viņus laipni apkalpos, kur pārdos tikai teicamu preci.
Starp citu patērētāju tiesības nebūt nav radušās nabadzīgās valstīs. 1962.gada 15.martā ASV prezidents Džons Kenedijs paziņojumā Kongresam pirmoreiz akcentēja patērētāju tiesības uz drošumu, informāciju, izvēli, arī tiesības tikt uzklausītam.
Vēlāk šīs prasības paplašinājās gan ar tiesībām apmierināt savas vajadzības, gan zaudējumu atlīdzināšanu un pat tiesībām uz veselīgu vidi. Bez valstiskas organizācijas nav iespējams prasīt to ievērošanu. Divdesmit gadus vēlāk, atceroties Džona Kenedija runu, 15.martā pasaulē sāka atzīmēt Pasaules patērētāju tiesību dienu, bet Eiropā – kopš 1999.gadā.
Līgums uz kases čeka
Ja pirms dažiem gadiem 15.martā pasauli satrauca ģenētiski modificēta pārtika, kas Latvijai vēl nešķita draudīga, tad šāgada Eiropas patērētāju dienas tematika – “Patērētāji Eiropā: patērētāju nozīmes palielināšana ES politikā” – ir aktuāla ikvienam. Eiropas Komisija konkretizējusi arī jautājumus, kuri šajā dienā būtu jāapzina:
cik apmierināts ir patērētājs ar savu interešu aizsardzību nacionālā un ES līmenī;
cik informēts viņš jūtas;
cik aizsargāts viņš jūtas konfliktā ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.
PTAC direktora vietniece Māra Žogota uzskata:
– Ikdienā tiekoties ar apmeklētājiem, nereti izrādās, ka šīs tiesības joprojām daudziem šķiet neskaidras. Ne visi zina, kur doties pretenziju gadījumos un kā pareizāk rīkoties. Mūsu likumdošana ir sakārtota atbilstoši ES noteikumiem. 1992.gadā pieņemtais Patērētāju tiesību aizsardzības likums papildināts 1999.gadā, bet nu tas atkal piedzīvojis jaunus labojumus. Tā tam ir jābūt, jo patērētāju tiesību joma atrodas nemitīgā attīstībā ne tikai pie mums, ne tikai ES, bet visā pasaulē, jo ikvienam un it visur var gadīties iegādāties līgumam neatbilstošu preci vai saņemt neatbilstošu pakalpojumu,” uzskata M.Žogota.
– Līgums? Tas skan mazliet dīvaini, jo diezin vai kāds, pērkot maizi, jūtas noslēdzis kādu līgumu.
– Un tomēr tā tas ir. Šī darījuma līgumu apliecina čeks, par kura obligātumu ilgus gadus Latvijā nācās cīnīties. Tagad arī tirgū ir nepieciešami kases aparāti, tāpēc nevajadzētu steigties prom ar pirkumu pat tad, ja pārdevēja vilcinās izsniegt čeku. Labāk to sagaidīt. Tālāk jau patērētājs izvērtē, vai saņemtā prece un pakalpojums atbilst tam, ko viņš pērkot cerējis, kas viņam ticis solīts. Ja atklājas brāķis, ja komplektācija nav pilnīga, ja prece ir viltota, ja sniegtā informācija bijusi maldinoša, tad līgums nav izpildīts. Atliek vienīgi noskaidrot, cik ilgs ir līguma termiņš.
Ar gandarījumu varu teikt, ka jaunais likuma labojums ir izdevīgs ikvienam. Ja līdz šim pretenzijas varēja pieteikt gada laikā no darījuma noslēgšanas datuma, tad no 2003.gada, šis termiņš jau būs divi gadi. Tāds, kādu to sāk ieviest ES valstīs.
– Bet, aiznesot pulksteni remontā, garantijas solījums gan nepārsniedz sešus mēnešus.
– Garantija ir tāds kā brīvprātīgs solījums. Tas nenozīmē, ka klients savas pretenzijas nedrīkst izteikt gada laikā. Taču tas iespējams vienīgi tad, ja meistars kaut ko izdarījis kļūdaini. Šo atzinumu var izdarīt speciāla ekspertīze. Ja kurpes pazole uzlikta nepareizi, protams, vainīgs būs kurpnieks. Ja pazole pēc kāda laika vienkārši būs nodilusi, te nu pretenzijām nav pamata.
Ar nopirkto preci situācija, protams, ir saprotamāka. Pat tad, ja lietošanas instrukcija nebūs bijusi valsts valodā un pircējs tādēļ nebūs varējis gūt precīzu informāciju, kā prece pareizi uzstādāma, un tādēļ manta drīz “izgājusi no ierindas”, vainīgs neapšaubāmi būs pārdevējs. Tāpēc tik svarīgi ir saglabāt ikvienu dokumentu, arī čeku un instrukciju.
– Tad jau katram būtu jāiegādājas īpašs albums, kurā sarindot visus čekus, garantijas talonus un citus dokumentus. Un, kad realizēs likuma labojumu par divu gadu pretenziju termiņu, vai tik nenoslīksim papīru jūrā?
– Katrs taču saprātīgi izvērtēs jebkuru dokumentu. Vai nu čeku par nopirkto maizes klaipiņu kāds saglabās.
Spožums un posts
Māra Žogota: – Tagad preču pārpilnības laikā ir grūti izsekot visam, kas ieplūst mūsu valstī. Preces jau neiepērk valsts.
– Protams, lielrūtainās tirgotāju tarbas jau neviens nespēj izanalizēt…
– Arī visslavenākajos veikalos gadās pārkāpumi. Visbiežāk pretenziju bums saistās ar izpārdošanu. Pircēji to gaidīt gaida, lai kāroto preci varētu iegādāties lētāk. Diemžēl negodīgi pārdevēji tieši šajās dienās dažkārt pamanās realizēt arī brāķi, sevi šķietami aizsargājot ar uzrakstu: “Izpārdošanā nopirkto preci atpakaļ nepieņem un nemaina.” Nekā nebija! Šis norādījums neattiecas uz brāķi. Izņēmums būs vienīgi tad, ja pircējs ticis iepriekš brīdināts, ka precei ir kāds defekts. Turklāt pārdevējam, kurš vēlas sevi jau iepriekš nodrošināt pret vēlākām pretenzijām, ar pircēju jāvienojas rakstiski. Protams, ne jau vienmēr pircēju no naudas ietaupīšanas izpārdošanā atturēs atirusi vīle vai notrūkusi poga.
– Vēlreiz soli pa solim atgādiniet pareizās rīcības secību, ja radušās kādas pretenzijas!
– Labprāt. Patērētājam, kurš nopircis līgumam neatbilstošu preci, ir tiesības prasīt atpakaļ savu naudu, apmainīt preci vai izvēlēties tās remontu, kuru apmaksā pārdevējs. Un izvēle pieder pircējam, nevis pārdevējam! Vispirms obligāti jānoņem čeka kopija, jo var gadīties, ka negodīgs pārdevējs, saņēmis čeku un brāķa mantu, lai konsultētos ar īpašnieku, pēc laika izliksies jūsu čeku ne redzējis, ne saņēmis. Maiņas gadījumā uz čeka obligāti jāpieprasa uzrakstīt jauno datumu, no kura turpmāk rēķinās pretenziju pieņemšanas termiņu. Lai lieki netērētu laiku, jau mājās jāuzraksta iesniegums divos eksemplāros. Vienu patur pārdevējs, ja īpašnieka nav uz vietas, bet uz otra, kurš paliek pie pircēja, jāpieprasa pārdevēja paraksts, ieņemamais amats un datums.
Triju dienu laikā pircējam jāsaņem atbilde uz savu iesniegumu. Ja preces realizētāji neuzskata sevi par vainīgiem, viņiem ir tiesības precei pieteikt ekspertīzei. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Piebildīšu, ka tagad pārtikas preces pārrauga Pārtikas un veterinārais dienests, savukārt sadzīves ķīmiju un parfimēriju kontrolē Valsts sanitārā inspekcija. Tātad strīdu drīkst izšķirt tikai valstiska struktūra, nevis pats uzņēmējs. Protams, mūsu centra darbinieki ekspertīzi paši neveic, bet to organizē. Gribu gan nomierināt, ka ekspertīze nebūt neilgst mēnešiem. Protams, pēdējā instance ir tiesa, tomēr praksē šādi gadījumi ir retums.
Diemžēl ar ekspertīzēm (arī ar tiesu) saistās kas nepatīkams – tās izdevumus jāsedz tai pusei, kuras viedoklis izrādījies nepareizs. Un sāpīgi, ja to jādara patērētājam.
Pasaulē un Eiropā ekspertīzes parasti finansē valsts, diemžēl pagaidām tas mums vēl ir sapnis. Tāpēc uzņemamies atbildību , izvēloties dot padomu patērētājam. Arī tad, ja patērētājam ar pārdevēju rodas domstarpības un neizdodas vienoties (piemēram, pārdevējs solījis pēc trīs dienām izsniegt jaunas kurpes, bet viņš saņem tās pašas, bet jau salabotas), pircējam mūsu centrā jāiesniedz rakstiska sūdzība.
Nebrauciet uz Rīgu!
– Pretenzijas var gadīties jebkuram patērētājam arī vistālākajos valsts nostūros, bet Rīga ir tālu.
– Tāpēc arī PTAC pamazām tuvojas patērētājiem. Sākumā mums bija tikai viens reģionālais sektors Rēzeknē, pērn jau varējām tādus atklāt Valmierā, Ventspilī un Liepājā. Šogad tos veidojam Jelgavā, Tukumā un Daugavpilī. Tātad pamazām nostiprināmies Latvijā, lai klientiem nav jāmēro ceļš uz Rīgu. Mūsu pašreizējais mērķis, ņemot vērā budžeta iespējas, būtu 11 filiāles. Rīgā strādā 33 cilvēki, katrā reģionālajā punktā pa diviem darbiniekiem.
Savukārt Gulbenē nodibināts Patērētāju interešu aizsardzības klubs, kas sniedz informāciju, kā rīkoties problēmsituācijās, kas rodas, iegādājoties nekvalitatīvu preci vai saņemot sliktas kvalitātes pakalpojumu.
Mums var nebūt vienmēr taisnība, bet mums obligāti jābūt tiesībām un iespējām to noskaidrot. Ja vidēji gadā mūsu centrs izskata ap 600 sūdzību, tad pērn konsultācijas vien esam snieguši 7387 gadījumos. Tātad arvien retāk patērētājs atmet ar roku.
Informācija
Telefons, pa kuru jūs varat sazināties ar PTAC (arī naktīs iespējams atstāt savu ziņojumu), ir 7212688.
Savukārt uz konsultācijām pircējus gaida Rīgā, Elizabetes ielā 41/43:
otrdienās – no 13.00 līdz 18.00 (apavi, tekstilizstrādājumi),
otrdienās – no 16.00 līdz 18.30 (elektropreces),
ceturtdienās – no 13.00 līdz 18.00 (apavi),
ceturtdienās – no 16.00 līdz 18.30 (elektropreces).
