2010.gadā Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija kopā ar reģionālām nodaļām saņēma 5320 sūdzības, no kurām viena trešdaļa bija par mājokļiem. Šobrīd, krīzes laikā, daudziem Latvijas iedzīvotājiem smagākais jautājums saistās tieši ar mājokļa apsaimniekošanu.
Patērētāji ir ļoti iecietīgi
Ir pienācis laiks valdošiem politiķiem saprast – nodokļus, tarifus, kuri attiecas uz mājokli, nedrīkst paaugstināt. Pēc pagājušā gada pētījuma 88 % patērētāju par savu mājokli norēķinās ar grūtībām. Asociācija ir vienīgā organizācija valstī, kas cīnās par mājokļa jautājumiem, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs diemžēl ar šo jautājumu nenodarbojas. Skumji ir tas, ka šajā jomā nav atklātuma. Patērētāji nesaņem pietiekamu informāciju, kur paliek viņu ikmēneša maksātie līdzekļi. Bet mūsu patērētāji ir tik pacietīgi! Viņi labprāt uzkrīt uz pleca un paraud, nevis iesaistās kopīgā cīņā – tam diemžēl nepietiek dūšas. Daļēji cilvēkus var saprast, jo kurš grib cīnīties pret vietējo varu, kura to nemēdz aizmirst? Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijai jādarbojas kā informācijas punktam. Sabiedrībai pietrūkst informācijas, kur vērsties veselības, darba aizsardzības, pārtikas aizsardzības jautājumos u.c. Mēs to izskaidrojam, jo mums ir kontakti ar visām institūcijām. Cenšamies izvairīties no atbildes: “Tā nav mūsu funkcija!” Par elektroenerģijas apstiprinātiem tarifiem saņēmām vairāk nekā 500 zvanus nedēļā, tādēļ arī pārsūdzējām šo lietu Apgabala administratīvajā tiesā. Mēs uzskatām, ka ir pārkāpti seši punkti un nav notikusi diskusija ar sabiedrību.
Kā ar ES likumdošanas
izpildi?
Vai Latvijā patērētājs ir aizsargāts? Jā un nē. Tā kā Latvija ir ES dalībvalsts, tās likumdošana tiek harmonizēta ar kopējo ES likumdošanu. Bet kā ar likumdošanas izpildi? Jebkuru jautājumu var apstrīdēt tiesā, bet tiesa ievelkas vismaz divu gadu garumā. Bieži gadās – kad jautājums izskatīts tiesā, tas vairs nav aktuāls. Turklāt tiesa prasa līdzekļus, kuri nav mazi. Tiesā patērētājs aci pret aci satiekas ar uzņēmēja augsti kvalificētu advokātu. Turklāt mums tomēr ir spēcīgs lobijs, kurš nav mazsvarīgs. Tādēļ ir tik maz sūdzību ES tiesā, jo vispirms ir jāiziet caur Latvijas tiesu sistēmai.
Latvijas patērētājs nav cīnītājs, bieži atmet ar roku. Problēma ir arī tur, ka pusmūža cilvēki neprot atrast informāciju internetā, bet tieši šī ļaužu grupa visvairāk sūdzas. Varētu teikt, ka arī uzņēmēji nav bez vainas. Pēc pieredzes gribu teikt, ka patērētāju likumdošanas skaidrošanu nedrīkst veikt kampaņveidīgi, ir nepieciešama nepārtraukta skaidrošana, jo gadījumi cits no cita atšķiras. Turklāt līdz nākamajai kampaņai ir aizmirsies iepriekšējais.
Asociācijai jāstrādā smagos apstākļos
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija katru gadu 15.martā atzīmē savu dienu. Šajā dienā kopā ar reģionālo nodaļu pārstāvjiem aktualizējam jautājumus, kuri tika risināti iepriekšējā gadā un ir izkristalizējušies kā nopietnas problēmas. Asociācijai ir 12 NVO reģionālās nodaļas, kuras sniedz konsultācijas un palīdz risināt problēmas savos reģionos.
Latvijā Patērētāju NVO darbojas kopš 1992.gada, bet Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija tika dibināta 1999.gadā. Tās dibinātāji bija astoņas reģionālās nodaļas. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai izvērtētu padarīto. Liels paldies tiem drosmīgiem reģionālo nodaļu pārstāvjiem, kas visus šos gadus darbojas sabiedriskā kārtā! Mēs esam strādājuši ļoti smagos apstākļos, jo katra konsultācija patērētājam ir atbildīga un turklāt mūs jauc ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kuriem ir valsts finansēti juristi. Ar laiku mūsu cilvēki izdeg un mums nākas tos zaudēt, tas ir ļoti sāpīgi. Asociācijai jāstrādā ļoti smagos apstākļos, jo ES fondiem nepieciešami līdzfinansējumi, kurus šajos krīzes laikos piesaistīt faktiski ir neiespējami. Latvija ir vienīgā ES valsts, kura patērētāju NVO organizācijas finansiāli neatbalsta. Lai gan ikdienā vismaz četriem likumdošanas aktiem mēnesī jāsniedz atzinumi. Ikdienā saņemam vismaz desmit zvanus un risinām pārrunas ar patērētājiem. Sadarbība norit ar Ekonomikas, Zemkopības, Veselības un Kultūras ministriju.
