Alūksnes pensionāru padome 23.februāri rīkoja atskaišu sapulci.
Pensionāru padomes priekšsēdētāja A.Akimova ziņoja, ka trīs gados notikušas trīsdesmit sanāksmes par sadzīves apstākļu uzlabošanu, sadarbību ar pašvaldību, organizētas trīs ekskursijas, ciemos uzņemti Olaines pensionāri, bijuši viesos Alūksnes pansionātā.
Pensionāru padome apsveicot pensionārus apaļās jubilejās. Tikai jājautā, kurus? Laikam jau savus padomes locekļus. Piemēram, 2010.gadā daudzi cilvēki nav apsveikti, pat vientuļnieki, kas dzīvo četrās sienās un labi, ja aiziet līdz veikalam un ārstam. Šie cilvēki gaidīja, lai vismaz vienreiz apaļā jubilejā ielas pilnvarotais atnāktu, paspiestu roku un uzsmaidītu… H.Žīgure pēc lūguma laipni un veikli nolasīja šo ielu pilnvaroto vārdus, jo līdz šim tos nemaz nezinājām. Tie ir: Helēnas ielā – A.Plīse, H.Žīgure, Dz.Neiberga, Miera ielā – L.Tiltiņa, Augusta un apkārtējās ielās – Ķevāne, kas tagad atteikusies, Apes ielā – O.Banka, O.Vācieša ielā – S.Ozola, Tirgotāju ielā – Z.Gorbāne, Vidus ielā – Salaka, Dzirnavu ielā – Dz.Mazika, Latgales ielā – Gruzīte, Pleskavas ielā – Z.Galkina, Tālavas ielā – Lazdekalne, Torņa ielā – Z.Ķauķe, A.Rastorgujeva, M.Lībiete, Mežinieku ielā – L.Egle. Gan A.Rastorgujeva, gan E.Liesma iet pie pensionāriem, ir laipnas, tāpēc viņas arī cilvēki pazīst. Bet daži trīs gadu laikā to pilnvaroto nav pat redzējuši un nezina, kas viņš ir. Kāda pensionāre no Jāņkalna ielas 49 teica, ka savu mūžu viņa tādu pilnvaroto nav redzējusi. Uz to Alūksnes un Apes novadu pensionāru apvienības priekšsēdētāja D.Siņeļņikova aizrādīja: “Nu ko, katru dienu sasveicināmies, esi vesela, ko vēl vajag?” Bet cilvēks uz ielas garāmgājējam nevar izteikt savu sāpi un to, ko viņš vēlētos parunāt divatā, pajautāt.
Pensionāru apvienības priekšsēdētāja runāja par pensionāru pasākumiem pagastos un Apē. Gribējās dzirdēt, ko tieši alūksniešiem palīdzējuši. Šogad “Alūksnes Novada Vēstis” nešķiro cilvēkus un visus apsveic apaļās jubilejās.
A.Plīse stāstīja par ekskursijām. Vienmēr braucēji esot gandrīz vieni un tie paši, tāpēc lūgums būt aktīvākiem arī citiem. S.Ozola izteica domu, ka tās jāorganizē, sadarbojoties ar tūrisma un ceļojumu biroju. Tad atskaitījās V.Vilisters: “Skaitījos priekšsēdētāja vietnieks. Alūksnē ir aptuveni 2000 pensionāru, tad man arī bija kaut kas jādara saimnieciskajos jautājumos: jāsakārto pasākumiem zāle, jāatved no sponsoriem olas, jāizvadā Ziemassvētku paciņas, uz kapiem jāaizved nolikt puķes.” V.Vilisters ieteica, ka jaunajā padomē vajag vismaz piecus vīriešus, jo pēc pasākumiem vīrieši skrien uz garderobi, lai pavadītu dāmas, bet viņam vienam jāsakārto zāle.
Alūksnes pensionāru padomes revidente M.Ilvese nolasīja skaitļus: ekskursijām tērēti 267 lati, mūzikai – 270 lati, laikrakstiem – 34 lati, vainagiem – 45 lati, degvielai – 41 lats, ziediem – 80 lati, pārtikai – 119 lati, īrei – 69 lati. Jautāju par pēdējiem izdevumiem 2010.gada 27.decembrī, darbdienā, cik samaksāja par spēlēšanu ballē O.Jēģerei. Revidente atteica: “Man nav līdzi dokumentu!” I.Maka zināja, ka samaksāti 60 lati. Uz to iebildu, ka Alūksnē ir daudz pensionāru, labu muzikantu, kuri arī būtu spēlējuši. Nauda taču jātērē saprātīgi! Mūsu ielā daži 80 gadus vecie pensionāri nav saņēmuši paciņas. Gribējās zināt, cik Alūksnē ir 80 gadus vecu pensionāru, cik tas no budžeta izmaksāja, bet ko tu prasīsi, ja nav līdzi dokumentu.
No 2000 pensionāriem zālē bija 31. Tika vēlēta jaunā pensionāru padome. G.Lāce ierosināja atstāt visu veco padomi, bet kādus jaunos jau arī klāt vajagot. Tā ievēlēja 20 padomes locekļus: U.Žvartu, Ē.Pulku, G.Plūmi, I.Bertānu, S.Ozolu, J.Poļaku,
A.Plīsi, G.Tortuzi, G.Lāci, H.Žīguri, A.Akimovu, I.Maku, M.Ilvesi, D.Siņeļņikovu, Dz.Maziku, A.Celmiņu, A.Šūpuli, L.Salaku, L.Tiltiņu, kura klāt nebija, bet ļoti vēlētos strādāt, un G.Bērziņu, kas sevi atsauca. Kā smejies, Ķencis teiktu: visi, kas zālē, visi padomē! Lieta vienkārša – es izvirzu draudzeni, tu – kaimiņieni, viņš – švīreni. Inteliģence nenāk, nenāk cilvēki, jo te nav ko darīt.
