Par šo tēmu var gari un plaši diskutēt – drīkst vai nedrīkst atļaut tautai iegādāties šaujamieročus .
Tautai.
Vai privātpersonām – kā gribat.
Tātad – nu tik būs un nu tik šaus tā tauta!
Bet cik tad zināmu ( un noklusētu) gadījumu, kad tā tautas daļa, kuriem ir oficiāli atļauts nēsāt/lietot ieročus – ir tos lietojusi. Tas ir apšāvusi līdzcilvēkus. Un daļa no tiem palikusi nesodīta, jo – ir nesodāmi. Izredzētie.
„…Ja cilvēks spēlējās ar uguni, viņš var apdedzināties. Ja viņš brauc pie sarkanās gaismas, nav jābrīnās, ka kāds cits ietrieksies viņa mašīnā. Tas pats ir ap pašaizsardzību.
Ja personai neviens neuzbrūk, tad tai ir jārespektē citu personu intereses, bet vai tad ir pamatota prasība turpināt darīt to, ja citas personas veic prettiesisku uzbrukumu? …”
Ar ko tiesībsargājosās iestādes ir labākas par indivīdu? Vai ar to,ka vidusmēra indivīds iestājās valsts dienestā, tas iegūst pārdabiskās spējas, kas pacēļ to augstāk par “parastajiem mirstīgajiem”?
Ieroču nēsāšanas/ lietošanas/ pirkšanas aizliegums, jebkurā gadījumā, attiecas tikai uz “parasto iedzīvotāju”, jo ne jau noziedznieks ies prasīt kādam atļauju un ne jau viņam būs ne-iespējami iegādāties ieroci.
Patīk tas kādam vai nē – bet daudz kas, ja ne viss – ir atkarīgs no tautas mentalitātes vai, ja gribat, no nacionalitātes.
Vai var salīdzināt austrumu tautu , vai piemēram, bijušo Krievijas Dienvidu tautu rakstura asumu/ agresivitāti ar, kaut vai vāciešiem?
Lai gan, patreizējā tautu un rasu sajaukumā, ir grūti vairs runāt par nāciju, tātad raksturu vienotību – daudzmaz vienādību.
Kā piemērs ļaunumam tiek minēta ASV. Bet te, lūk, ir mentalitāšu sajaukumu sekas! Rezultāts dažādu kultūru sajaukumam. Un ASV vairs nevajg minēt kā ļaunuma paraugu. Tas notiek viscaur pasaulē – kultūru sajaukšanās. Tautas ar dažādām mentalitātēm, raksturiem un to izpausmēm. Godu – un tā izpausmēm.
Nedomāju pat iesaistīties tajos loģiski/ neloģiskajos juridiskajos vārdu savārstījumos:
“…Pēc viņu domām, būtu jāatļauj pieredzējušiem šaujamieroču lietotājiem iegūt īpašumā automātiskos šaujamieročus. Tāpat pausts viedoklis, ka būtu jāatceļ pašaizsardzībā izmantojamo kalibru, glabājamo patronu un nēsājamo šaujamieroču skaita ierobežojumi, aizliegums nēsāt šaujamieročus ar patrontelpā ievietotu patronu, kā arī jāizslēdz šaujamieroča lietotāja pienākums mazināt kaitējumu uzbrucējam….”
Spēlējieties, cien. juristi u.c. – spēlējieties! ar vārdiem un vārdu salikumiem!
Bet es, tautas daļa, gribu iegādāties parastu, visparastāko revolveri. Ielikt seifā un dzīvot mierīgi zinot – ka mani neviens nekad nenošaus kā lopu – vienkārši ienākot manā mājā.
Nespēju/negribu/nevaru nošaut ne putnu, ne dzīvnieku. Bet – vajadzības gadījumā es spētu aizsargāt savu māju, ģimeni, bērnus. Jebkurā gadījumā – nepadotos kā kaujams lops!
…nepamatota cilvēku agresivitāte…
Tā nav nepamatota! Cilvēks var sajukt prātā aiz šausmām no neizbēgamā:
– No tā, ka var zaudēt darbu!
– No tā, ka maza alga un ka jebkurā brīdī VALSTS! ( tas ir – valsti pārstāvošie orgāni, vai privātorganizācijas, kuru pastāvēšanu likumīgi nodrošinājusi VALSTS!) – tevi, cilvēk, ar visu tavu ģimeni var izlikt uz ielas!
Korupcija ( kukuļdošana, runāsim latviski!), zādzības valsts iestāžu un to darbinieku personās, laupīšanas un slepkavības!
PIERĀDIET MAN, KA TAS IR AIZ LABAS DZĪVES!
Nē, es to visu neaizstāvu, tas ir – bezjēdzīgu šaudīšanos! Es tikai izdaru secinājumus no visa tā, kas notiek šajā valstī. Vai dažu ( salīdzinoši – dažu) nenormālu subjektu dēļ ir jāliedz aizstāvēt savu dzīvību pārējiem? Tad tā ir VALSTS problēma – lai nebūtu/nerastos šie “daži” daudzie agresīvie!
Vai, lai to visu saprastu, ir vajadzīgi sciālantropologu ( valsts apmaksāti!) pētījumi!? Kaķam jāsmejas, vai ne? Muļķa tauta gan to saprot bez pētījumiem. Izbauda uz savas ādas. Žurku vietā.
