Mednieku kluba “Mārkalne” vadītājs Jānis Soks pa traktora iebrauktu sliedi ved mežā, kur stirnām iekārtota barotava. Tur parasti uzturoties 16 stirnu bariņš, kas turpat arī nakšņo. Lai gan ejam pavisam klusu, tomēr nevienu stirnu nemana. Toties pēdas sniegā liecina, ka stirnas iztrenkājuši suņi.
Stirnām ved arī ābolus un burkānus
“Daļa stirnu dzīvo pie barotavām. Tās ļoti uzmanām, lai tur būtu vienmēr barība. Ilgvars Semanis ir vedis burkānus, kāļus un ābolus. Arī man ir kādas kastes ābolu, ko domāju vest uz mežu. Savukārt pagasta zemnieku saimniecības “Sauleskalns” īpašnieks Aldis Līcis sagatavo un piegādā skābsiena ruļļus,” stāsta J.Soks.
Viņš atzīst, ka mednieki cenšas pasargāt stirnas no klainojošiem suņiem. Bēgot no tiem, dzīvnieku kājas stieg sniegā cauri sērsnas kārtai, kas tās savaino. “Lai gan stirnām vajadzētu gulēt uz kailas zemes, tagad to dziļajā sniegā nevar izkasīt. Tāpēc tās uzturas pie barotavām, kur var apgulties uz kāda skābbarības kumšķa,” skaidro J.Sioks. Mednieks Jānis Cibulis atzīst, ka otru bargo ziemu izdzīvos tikai spēcīgākie buciņi. Aldis Līcis ar savu tehniku tīra meža ceļus. Viņš nesūrojas par izdevumiem, bet atzīst: “Kas jādara, tas jādara. Turklāt ir prieks redzēt, ka pirms diviem mēnešiem zvēru pēdas bija sīkas, bet tagad jau lielākas.” J.Soks atklāj, ka viņa aprēķini liecina – dažam medījuma gaļas kilograms izmaksā 8 – 10 latus, bet citam tikai 2 – 3 latus, jo kolektīvā ir arī mednieki, kas nerūpējas par zvēru piebarošanu.
.
Par stirnas nogalināšanu – 200 lati
“Par mājdzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu administratīvi sodīt suņu īpašniekus vajadzētu pašvaldībai. Ja izdodas pierādīt, ka suns vainojams stirnas bojāejā, tad saimniekam nākas segt arī zaudējumus. Par stirnas nogalināšanu ir jāmaksā 200 lati. Manuprāt, tā ir pietiekami liela summa, lai padomātu, vai vajadzētu palaist suņus savā vaļā. Tomēr par to nākas runāt gadu no gada, jo suņu saimnieki uzskata, ka viņu mīluļi neko ļaunu nedara, lai gan cauru nakti klīst apkārt pa mežu. Ja mednieki kādu suni nošauj, tad viņi kļūst par suņu īpašnieku ienaidniekiem,” satraukumu neslēpj Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris Laimonis Kļaviņš.
Viņš neslēpj, ka arī šoziem ir gadījumi, kad stirnas nokoduši suņi. Tāpēc medniekiem patiesībā neatliek nekas cits kā šos klaiņojošos suņus iznīcināt. “Lai suņu īpašnieki vaino paši sevi, ka netur suņus tā, kā tas pienākas,” uzsver L.Kļaviņš. J.Soks atzīst, ka tas ir absurdi – mednieki otro gadu nemedī stirnas, bet tās kļūst par vieglu medījumu suņiem. To senči ir vilki un šakāļi, tāpēc mednieka instinkts ir katra, pat vismiermīlīgākā krancīša gēnos.
Cik izdzīvos, to redzēs
pavasarī
Bargās ziemas nelabvēlīgie apstākļi turpinās. Pēc atkušņa atkal sasniga, turklāt iestājās sals. J.Soks norāda, ka nereti pie barotavām var redzēt asiņainus plankumus sniegā. Tie liecina, ka stirnām ir savainotas kājas. “Limitā noteiktais lūšu un vilku skaits ir nomedīts, taču to joprojām ir daudz. Lūši, vilki, suņi un vēl nelabvēlīgie ziemošanas apstākļi savu postošo ietekmi uz stirnu populāciju atstās. Tagad, protams, vēl nevar spriest, cik daudz dzīvnieku ies bojā un cik izdzīvos. To redzēsim pavasarī,” saka L.Kļaviņš.
