Virešu pagasta zemnieku saimniecības “Grantiņi” īpašnieku Jāni Grantu uztrauc, ka samazinās cūkgaļas iepirkuma cena.
Virešu pagasta zemnieku saimniecības “Grantiņi” īpašnieku Jāni Grantu uztrauc, ka samazinās cūkgaļas iepirkuma cena. Tikko tā atkal nokritusi zem 70 santīmiem par gaļas kilogramu, kas ir zemākā nozares attīstībā. “Divus gadus bija labi, bet nupat kaut kas sāk šķobīties. Ceru, ka tomēr nebūs tā, ka cūkas gaļa nemaksās gandrīz neko,” saka zemnieks.
J.Grants atzīst, ka pelnīt nevar ar vienu vai divām cūkām. Tad iznāk piemaksāt, lai tās uzturētu. Tikai tad, ja nobarojamo dzīvnieku ir daudz, var gaidīt atdevi. “Grantiņos” ir apmēram 150 nobarojamo cūku un 28 sivēnmātes ar apmēram 60 sivēniem, jo saimnieks vēlas ganāmpulku palielināt ar paša ataudzējumu. Ir arī 20 jauncūku ganāmpulka ataudzēšanai un kuilis. “Pašlaik ir sasniegta tikai puse fermas jaudas. Ja viss turpinātos tāpat kā līdz šim, tad gada laikā varētu strādāt ar pilnu jaudu, tas nozīmē, ka cūku būtu vismaz divas reizes vairāk,” komentē J.Grants. Viņš uzsver, ka ir jāmaina domāšana – jārēķina, kas ir un kas nav izdevīgi. Valkas rajona Launkalnes pagasta “Sprīdīšos”, kur audzē cūkas, nežēlojas arī tad, kad gaļas iepirkuma cena ir maza.
Piecos mēnešos sasniedz 110 kilogramu
Cūkas gaļu var saražot ātri un lēni, bet peļņu gūst tikai pirmajā gadījumā. Uzskata, ka vietējiem apstākļiem piemērotākā šķirne ir “Latvijas baltā”, kas ir izturīga un auglīga. No mātes iedzimst šīs īpašības, bet no tēva – gaļas īpatnības. Tāpēc vietējās cūkas krusto ar importa šķirnes kuiļiem, galvenokārt “Landrasa” un “Pjetrene”. “No Valkas rajona SIA “Druva” iepirkām pirmās sivēnmātes, kas bija krustotas ar šo šķirņu kuiļiem. Lai ātrāk iegūtu naudu un varētu paplašināt saimniecību, pirmos sivēnus pārdevām. Bet vienu atstājām eksperimentam. Tādu cūku nebiju redzējis – 110 kilogramu dzīvsvaru tā sasniedza apmēram piecos mēnešos,” lepojas zemnieks. Turklāt speķa gaļai bija maz – līdz divi centimetri. Tādu pircēji pieprasa.
Pēc tam “Grantiņos” izmantoja mākslīgo apsēklošanu un mazliet “iekrita”. Tad atveda “Latvijas baltās” kuili, un ieguva speķa cūkas, kam treknums ir trīs līdz pieci centimetri. Tagad ir iegādāts raibais “Pjetrenes” kuilis, un tā īpašības iedzimst perfekti. “Pašlaik sivēniem ir trīs mēneši, tātad pēc pusotra mēneša varēs tos kaut. Un lielākā daļa cūku ir precīzas ātri nobarotā bekona kopijas. Tāpēc domāju, ka viss būs kārtībā,” ir apmierināts J.Grants. Zemnieku saimniecība cūkgaļu pārdod tirgū un ēdnīcām. Ja ir vairāk produkcijas, nodod arī gaļas kombinātam. Protams, tirgus cena ir lielāka.
Fermā ierīko mazo mehanizāciju
Pirmos fermā “par lētu naudu” iegādājās lietotus dāņu barības galdus. Bet rezultāts bija tāds, ka tie ātri vien “izgāja no ierindas”. “Secināju, ka ar “humpalām” nekas neiznāks. Rīgas veikalā ieraudzīju pašu gatavotu barotavu, ko nopirku paraugam. Alūksnes darbnīcās tādas izgatavoja. Iznāca lētāk un labāk. Turklāt, gods kam gods, vēl visas ir ierindā,” norāda J.Grants. Divas reizes dienā barotavās ieliek barību, un cūkas var ēst, kad vēlas. Fermā ir automātiskā dzirdināšana, un jau mazie sivēni saprot, ka vajag tikai ar snuķi piespiest “puļķīti”, lai tiktu pie ūdens. “Plastmasas ūdensvads ir lēts un vienkārši montējams. Pie fermas griestiem ir rezervuāri ar apmēram 500 litru tilpumu, no kuriem ūdens pēc pašteces principa plūst uz dzirdinātavām,” atklāj saimnieks.
Iegādāsies barības maisītāju
Jo lētāk saražo produkciju, jo ieguvums ir lielāks. “Lai ražotu lēti, nepietiek ar vēlēšanos. Ir vajadzīgas zināšanas un arī liels darbs. Galvenais ir izrēķināt un atrast, kur izdevīgāk iepirkt barību,” atzīst zemnieks. Sākumā viņš pats maisīja barības komponentus. Bet rezultāts nebija tik labs, kā vēlētos. Nu jau apmēram pusgadu ik pēc divām nedēļām ierodas SIA “Melderis”, kas speciālā iekārtā sagatavo kombinēto barību grūsnajām un zīdītājsivēnmātēm, divu vecumu sivēniem un nobarojamām cūkām, kāda katrai grupai ir vajadzīga. Mazajiem sivēniem iegādājas gatavu barību. “Tādu barības maisītāju ir izdevīgi iegādāties fermā, lai ar to var sagatavot barību, kad un cik tā ir vajadzīga. Bet agregāts maksā apmēram 6 000 latu. Firmas apsolīja atsūtīt reklāmu, un iespējams, ka pretendēšu uz SAPARD finansējumu,” stāsta J.Grants. Viņš pēta piedāvājumu, lai izvēlētos atbilstošas jaudas agregātu.
Rekonstruēs otru cūku fermu
Netālu ir otra veca ferma, ko rekonstruēs sivēnmāšu turēšanai. “Sivēnmātēm fermu ierīkot saskaņa ar labturības noteikumiem nav sarežģīti, bet nobarojamām cūkām to izdarīt būs grūtāk. Tomēr visas prasības ir izpildāmas. Vecās fermās nav atbilstoša logu un grīdas platības attiecība, kas vajadzīga viens pret desmit vaislas un viens pret divdesmit – nobarojamam ganāmpulkam,” skaidro zemnieks. Lai to panāktu, ir iecere fermu sadalīt divās daļās, tā izveidojot divas novietnes blakus. Ir iespējams iegādāties būvmateriālus, kādus vien vēlas. Bet celtniecībai var iegādāties tikai sertificētus materiālus un arī celt ir atļauts tikai sertificētiem speciālistiem. “Tas tā sadārdzina būvi, ka “apēd” SAPARD finansējumu. Tāpēc fermas rekonstrukcijai to neprasīšu,” rēķina J.Grants. Viņu baida vienīgi tas, ka mēslu krātuve dabā ir apmēram 50 metru no Gaujas, bet kartēs – kā nu kurā. Prasība ir strikta – mēslu krātuve nedrīkst būt tuvāk par 50 metriem no upes, iespējams, ka to nāksies “pavirzīt”.
J.Grants izmanto katru iespēju mācīties, jo tā var samazināt produkcijas pašizmaksu un palielināt peļņu. Kad būs sasniegts optimālais nobarojamo cūku daudzums, viņš sivēnus vairs neaudzēs, bet domās vēl par citu nodarbošanos. “Domāju, ka tā ir drošāk,” saka zemnieks.
