Makšķernieku portālā reiz pavīdēja stāstiņš, kā latviešu puišiem gadījies Somijā. Gribēdami ārzemēs būt īpaši eleganti un patīkami saskarsmē, izejot no veikaliņa, palaiduši pa priekšu divas somietes. Nezinu, vai šādu uzvedību pavadīja arī kādi vārdiski komplimenti, taču rezultātā tikusi izsaukta policija un puiši apvainoti seksuālās darbībās, proti, atšķirīgā attieksmē pret personu, ņemot vērā tās dzimumpiederību. Policisti gan izrādījušies tāda paša “vecā kaluma” un personu iesniegumiem reālu seku nebija. Mainās laiki, mainās tikumi, taču tikpat zināms ir teiciens, ka vilks spalvu met, bet tikumu ne. Attiecību un attieksmes nianses tika šķetinātas arī pirmās Latvijas laika sieviešu žurnālos.
Brīdina par atšķirībām
Kamēr vīrietis domā, sieviete sapņo, tā raksta “Sievietes Pasaule” 1938. gadā, veselu rakstu veltot skaidrojumam, kāpēc vīrietis tik daudz ko aizmirst – gadadienas, jubilejas, notikumus utt. Kamēr sieviete stiprina attiecību fundamentu ar konkrētiem kopdzīves vēstures datumiem kā pamatakmeņiem un cer, ka tos pamanīs arī vīrietis, viņš kā arhitekts skatās plašāk un neieslīgst detaļās. Reiz notikusi lieta turpat pagātnē arī paliek, vīrietis vairāk dzīvojot tagadnē vai nākotnē, baudot, kas no tās agrāk notikušās lietas ir iznācis, vai konstruktīvi modelējot, kas vēl varētu attīstīties. Vīrietim nevajag pārmest, bet palīdzēt atcerēties, ja tas nepieciešams, un jāpatur prātā, ka labai būvniecībai nepieciešami abi – gan mūrnieks, gan arhitekts.
Viena no atziņām – vīrietim nav laika mašīnas, proti, viņš nespēj pārcelties atpakaļ pagātnē un izjust vēlreiz tās pašas emocijas, kā to savos sapņos mēdz darīt sieviete. Tamdēļ nevajag satraukties, ja viņam iznāk tikties ar kādu sieviešu kārtas tuvāku paziņu no agrākiem gadiem – tā tiks uzlūkota ar šodienas acīm, ne caur agrāko izjūtu prizmu. Ar piebildi – vienīgais satraukuma iemesls varētu būt balstīts tagadnē, ja nejūtaties pārliecināta par savu attiecību drošumu.
Ko pārmet vīriešiem
Laikam jau ņemot vērā to, ka sieviešu žurnālus arvien vairāk vai mazāk slēpti lasījuši arī vīrieši, “Zeltenē” ir rubrika “Kas sievietēm nepatīk pie vīriešiem”. Ilūzijas par Latvijas laika absolūti elegantajiem vīriešiem sabrūk pie norādījuma, ka puķupodus nedrīkst izmantot kā pelnu traukus. Tas aizvaino puķu kopējas jūtas un bojā “atmosfairu” mājās gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Mājas mieram nāks par labu arī aprunāšanās – pirms klejot pa radiostaciju viļņiem, jāapjautājas, vai sieva nav ieplānojusi atpūsties klusumā vai mierīgi ko palasīt. Apmainīšanās ar pieklājības frāzēm un sabiedrībā pieņemtas uzvedības normas nav aizmirstamas arī strīdu laikā un mājas sienās, lai gan nereti viens vai otrs laulātais piekopjot “klusuma kara” taktiku, ilgstoši sakniebjot lūpas un nerunājot.
Vīrietis nedrīkst pie galda nogremdēties laikraksta lasīšanā un savu sievu nemaz neievērot, turklāt pie brokastu galda nedrīkst sēsties peldmētelī un ar matu tīkliņu galvā. Prasme vienam no otra slēpt savas skaistumkopšanas procedūras ir augstu vērtēta, jo ļauj attiecībās uzturēt to smalko robežu, ap kuru vienmēr var uzplaukt kāda koķetērija.
Ģimene ir darbs
Pēc Lielās Depresijas, 30. gadu beigās, arvien biežāk tiek pieminēts, ka arī sievietes strādā, taču joprojām lielākoties tas ir tikai līdz laulībām. Ja algotu darbu strādā sieviete, parasti viņa ir neprecēta, dzīvo pie vecākiem un pelna sev tēriņu naudu, ne iztikšanu. Varbūt krāj studijām. Pēc laulībām sieviete tradicionāli ir pilnas slodzes darbā ģimenē, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzturēt attiecības un psiholoģisko mikroklimatu, kas tāpat prasa zināmas prasmes kā saimniecības grāmatvedība vai mājas darbi. Tieši tāpēc laulības vai bērna piedzimšana tolaik ir iemesls vīrietim prasīt algas pielikumu – lai arī šīs slodzes darbs būtu apmaksāts.
Mūsdienās sociālās apdrošināšanas sistēma ir vērsta uz nepieciešamību visiem strādāt par algu, kas darbu ģimenē Latvijā ierindo “brīvprātīgo” jeb neapmaksāto kārtā. Kā rudiments no tiem laikiem tomēr palikušas atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksas apmēros – “Eurostat” aptaujas dati liecina, ka ES vīriešiem alga vidēji ir par 18 procentiem lielāka, Latvijā vidējā algas atšķirība ir 13,4 procenti, tomēr atšķirības dažādās nozarēs un amatos variē. Piemēram, vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem sieviešu un vīriešu alga kvalificētiem darbiniekiem veselības, izglītības un sociālajā jomā atšķiras pat par 42 procentiem.
Eiropas Komisijas mājaslapā sadaļā “Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība” ir pieejams “Sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību kalkulators”.
