Laika šūpolēs ielikta diena
Viss Dieva vēlētais mūžs
Debesu jumā mēnestiņš braukā
Dilstošais svārciņš tam īss.
Izdeg svece pilošām asarām,
Domas klejo pa zilajām vasarām,
Diena šūpojas zīda diegā
Laika šūpolēs iekārtās
Aizbrauc mēnestiņš svārciņā īsā,
Rīta ausma pie azaida sauc
Mūža dienas soli pa solim
Debesu laktā vakaru kaļ.
Baltajam sniegam
Baltā sniegā iegrimu kā miegā
Un sajutu kā glāsta kaķpēdiņas
Rozā pēdiņas no saules nokāpušas
Zemes dzīlēm izlīdušas..
Pastaigājas ziemas dienā baltā
Rozā kaķpēdiņas- neaizmigušas!
Krita pārsliņa, iekrita pēdā,
Iekrita sirdī, kusa kā pirtī.
Palika lāsīte…
Malās pārsliņa Dieva dzirnavās
Mala manu un tavu mūžu,
Iekrita matos- sudrabā pārvērtās…
Aiz loga snieg, un diena mieg
Un domas rimti sapņos brien,
Tur ir tik silti un viegli.
Nemodini mani, kamēr vēl snieg,
Paliec pie manis, atkausē ledu jo liegi,
Jo dvēselē brien.
Reklāma