Vispirms gribu pateikties visiem interneta portāla „Alūksniešiem.lv”lietotājiem par morālo atbalstu. Līdz 1.decembrim, kamēr neizlasīju daudzos komentārus un atsauksmes, tiešām jutos kā (atvainojiet par izteicienu) no mēslu mucas izkāpusi. Saprotu arī negatīvās atsauksmes, jo ne visi rakstītāji mani pazīst personīgi un pārzina „Spodras” darba specifiku (tas ir par darba mašīnas izmantošanu).
Es ar lielu nepacietību piecas dienas pēc slēgtās domes sēdes gaidīju lēmumu un uzteikumu par manu atbrīvošanu no darba, jo deputātu lēmuma pieņemšanas brīdī tiku palūgta atstāt zāli un pēc sēdes par balsojuma rezultātu netiku informēta, bet interesanti, ka manai sekretārei iznākums bija zināms.
Arī es uzskatu, ka šī domes sēde tiešām bija jau iepriekš sagatavota un ar „savējiem” sarunāta izrāde – šovs. Jā, es ticu, ka daudzām augstākstāvošām personām es nepatīku, nemāku skaisti runāt un katra priekšā smaidīt, varbūt man nepietiek arī diplomātijas uzvedībā, varbūt esmu bijusi pārāk prasīga pret man padotajiem darbiniekiem, jo uzskatu, ka darba laikā ir jāstrādā, nevis jāknibina nadziņi vai jāguļ darba mašīnas kabīnē. Daži manis atlaistie darbinieki pat ir draudējuši, ka darīs visu, lai es arī darbā nepaliktu.
Jā, domes sēdē, kā izsakās domes priekšsēdētājs, man pietrūka atzīšanās un savas vainas nožēlošanas, bet es taču neatrados baznīcā pie bikts vai pie izmeklētāja uz nopratināšanu un līdz šim nesaprotu, kādā kriminālā nodarījumā man būtu jāatzīstas. Nezinu, kā domes izpilddirektorei izdevās pārliecināt deputātus nobalsot par manu atbrīvošanu. Pāris dienas pirms domes sēdes viņa savā kabinetā mani nosauca par zagli un teica, ka turpmāk cītīgi skatīsies uz maniem pirkstiem, jo es vedot ar mašīnām tirgot slotas un darba cimdus. To es uzskatu par pilnīgu apmelojumu un mana goda un cieņas aizskaršanu!
Tikai tagad sapratu, ka mērķtiecīga manis vajāšana ir uzsākta jau sen, kad neviens mans būtiskais paskaidrojums netika ņemts vērā, bet tika izteikti tikai rājieni (par zaru dedzināšanu pie ezera manas prombūtnes laikā, aizlūzuša koka zara nenovākšana, nozāģēta ozola nenovākšanu un tamlīdzīgi). Pat domes revidente tika atlaista no darba, jo pēc dokumentācijas pārbaudes aģentūrā „Spodra” diemžēl netika konstatēti nekādi lieli pārkāpumi.
Tagad par iniciatīvas trūkumu!
2007.gadā aģentūrai „Spodra” no pašvaldības līdzekļiem bija ļauts iegādāties jaunu traktortehniku ielu un ietvju tīrīšanai. Lai izvēlētos pareizo mūsu laika apstākļiem atbilstošu tehniku, es vispirms konsultējos ar citu pilsētu speciālistiem, kuriem jau ir iegādāti un pielietoti praksē dažādi traktori. Vienā Rīgas firmā ar „Spodras” darbinieka, kurš labi pārzina tehniku, palīdzību izvēlējos mūsu pilsētas ietvēm un ielām atbilstošus traktorus. Diemžēl tos nopirkt neizdevās, jo domes jurists un viens no deputātiem man nezināmu iemeslu dēļ un nekonsultējoties ar mani citā firmā nopirka traktorus, kuri neatbilst mūsu pilsētas ielu un ietvju tīrīšanai, jo lāpsta ir peldošā un viegla, un regulējama tikai taisni un uz vienu sānu, tiem nav arī jaudas pastumt lielas sniega masas. Tāds traktors derētu tikai iztīrīt mājas pagalmu. Tāpēc tagad lielos sniegputeņos ir jāņem papildus jaudīgāka sniega tīrīšanas tehnika no citām iestādēm. Nesaskatu jēgu nekādai manai iniciatīvai, bet kādam droši vien tas bija izdevīgi.
No domes priekšsēdētāja A.Fomina komentāra laikrakstam „Alūksnes Ziņas”: „I.Mironova neredzēja darbu, kas jādara, tādēļ kādam bija bieži jāsaka viņai priekšā.” Varbūt tā arī bija manas darbības sākumā, bet es domāju, ka mēs neviens, stājoties jaunā amatā, neesam viszinoši. Domes priekšsēdētājam būtu jāzina, ka nevienu neplānoto un neparedzēto darbu es nevaru uzsākt bez iepriekšējas saskaņošanas ar pašvaldības izpilddirektori. Neesmu skaitījusi, cik reizes pašreizējā domes izpilddirektore ir zvanījusi un prasījusi man padomu, jo pati savas nekompetences dēļ nevarēja sniegt atbildes uz visiem alūksniešu jautājumiem, jo nepārzināja, kuras ielas un teritorijas kopj un uztur „Spodra”, bet par kurām ir jāatbild pašai izpilddirektorei un kuras ir kopjamas tikai pēc viņas atsevišķa rīkojuma.
Aģentūrai „Spodra”, pamatojoties uz izpilddirektores mutisko rīkojumu, vasarā bija jāsakopj arī Jaunalūksnes pagasta teritorija pie Sisenīša ezera, jo tur peldoties pārsvarā pilsētnieki. Varbūt par alūksniešu nodokļu naudu drīz būs jākopj arī Alūksnes ezera otrs krasts un Indzera ezera apkārtne, jo tur taču vasarā arī daudz pilsētnieku atpūšas? Jā, tik tālu no pilsētas es darbus tiešām neredzēju bez priekšā teikšanas. Es esmu par sakoptu vidi visur, tikai par kā līdzekļiem?!
Bet, runājot par galveno manu „pārkāpumu” – Eiropas Sociālā fonda projektu, tā saucamajiem „simtlatniekiem”, tad ar Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektores rīkojumu no 2009.gada 10.septembra par Alūksnes novada pašvaldības darba praktizēšanas vietu organizētāju tika iecelta Mālupes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Priede, kurai bija uzdots:
sagatavot Alūksnes novada pašvaldības rīkojumu projektus par pienākumu sadali līguma izpildes nodrošināšanā iesaistītajām personām (Alūksnes novada pagastu pārvalžu vadītājiem, darba praktizēšanas vadītājiem un citiem), to iecelšanas kārtību, pienākumiem un citu;
koordinēt darba praktizēšanas pasākumu organizēšanu Alūksnes novadā un veikt līguma uzraudzību;
organizēt līgumā paredzēto ziņu savākšanu, apkopošanu un sniegšanu to pieprasītājiem;
kārtot ar līguma izpildi saistīto lietvedību, sagatavot atskaites;
kontrolēt pasākuma realizācijā iesaistīto darbinieku pienākumu izpildi un termiņu ievērošanu;
noteiktajā kārtībā sniegt nepieciešamo informāciju plānoto iepirkumu uzsākšanai.
Es Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektores rīkojumu par manu norīkošanu par darbu praktizēšanas vadītāju saņēmu tikai šā gada 2.februārī. Tajā bija tikai viens īss ieraksts: „Ilonu Mironovu, pašvaldības aģentūras „Spodra” direktori, norīkoju par darba praktizēšanas vadītāju projektā iesaistītājiem bezdarbniekiem, kas praktizējas pašvaldības aģentūrā „Spodra””, kaut gan „simtlatnieki” pie manis sāka strādāt jau 2009.gada septembrī un jau tad visus vajadzēja nodrošināt ar nepieciešamo inventāru un darba cimdiem.
Vēlreiz pārliecinājos par mūsu deputātu vienaldzību. Kā var mierīgi, bez iedziļināšanās lietas būtībā un vadoties pēc teiciena “viena tante teica” dažu minūšu laikā izlemt cilvēka likteni! Un nav smieklīgi, ka man savu mēbeļu aizvešanai, par samaksu paņemot transportu no citas iestādes, būtu jāprasa izpilddirektores vai citu augstākstāvošu personu atļauja?! Es par „siltās vietiņas” (kā daudzi to uzskata) zaudēšanu īpaši nepārdzīvoju, kaut arī darbs man patika. Grūti ir strādāt, ja nevar normāli komunicēt ar augstākstāvošajiem, īpaši risinot darba jautājumus.
Darbu es atradīšu, jo man ir gan celtnieka-tehnologa izglītība, gan vides inženiera un bakalaura grāds vides aizsardzībā, kā arī dažas papildizglītības. Jau esmu saņēmusi dažus darba piedāvājumus no uzņēmējiem.
Varbūt deputātu kungi un kundzes vienreiz arī sāks strādāt vārda tiešajā nozīmē un sāks atpelnīt vēlētāju nodokļu naudiņu?
Toties tagad esmu pilnīgi pārliecināta, ka es un mani tuvinieki turpmākajās vēlēšanās noteikti nebalsos ne par vienu deputātu no valdošajām partijām.
Nobeigumā gribu pateikties iestāžu vadītājiem, domes nodaļu vadītājiem un to darbiniekiem par sadarbību, sapratni un morālo atbalstu, tāpat arī citiem manis atbalstītājiem.
Novēlu visiem alūksniešiem laimīgu jauno gadu!
