Ieva Pētersone
10. novembris – Mārtiņdiena.
Mārtiņdienas svinēšana ieviesta vispirms jau 650. gadā ar pāvesta Mārtiņa pavēli. Svētais Mārtiņš, ar ko saistās šī diena, dzīvojis IV gadu simtenī.
Latvieši Mārtiņus uzskata kā rudens beigu un ziemas sākuma dienu, kad jāpabeidz visi rudens darbi un jāapar zeme- pēc šīs dienas zeme dodas atpūtā.
Mārtiņus uzskatīja arī par veļu laika beigām, kad baroja garus jeb dievaiņus.
Senāk Mārtiņ bērni apstaigājuši visu pagastu, apdziedājuši saimniekus, saimnieces un arī citus ļaudis. Pēc bagātīga mielasta sākuši visādas spēles.
Ar šo dienu līdz pat Ziemas svētkiem vakaros stāstīja pasakas un minēja mīklas.
Pēc Mārtiņdienas pareģo arī laiku.
Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos. Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās pa ledu ies. Ja Mārtiņdiena miglaina, ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz augļu.
Debesu lielceļš reiz gludens,
Ziema jau klauvē pie rūts.
Pāri rugainei rudens
Un Mārtiņ atsoļo kluss.
Stāvi tu pagalma vidū,
Lai satiktu to kas nāk,
Un atceries druvu ko sēji,
Cik spēka tai atdevi pats.
Bet Mārtiņš ar jaunu sparu
Ver durvis uz citu rītu,
Nomet tas pelēko īgnumu,
Jo plecos ar lietavām krāts.
Kaut arī Novembri uzskata par gada tumšāko mēnesi, tomēr tajā ir daudz gaismas, kuru atnes svētki. 11. Novembris- Lāčplēša diena, 18. svinēsim LatvijasRepublikas proklamēšanas dienu. 21. Mirušo piemiņas diena. Bet 28. datumā, novembra pēdējā svētdienā iedegsim pirmo sveci Adventa vaiņagā.
Reklāma