Es priecājos, ka mana mūža pēdējā darbavieta ,,Pīlādži’’ atceras Dvēseļu dienu.
Tas nozīmē, ka visā dzīves laikā mums jārūpējas par savu dvēseli, kas ir nemirstīga.
Veselības traucējumi, sarežģījumi darbā, materiālas grūtības, pārpratumi, nelabojamas kļūdas, tuvinieku bēdas, skaudība, naidīgas runas, negodīgums, lepnība, met rūpes mūsu dvēselē. Nevienam mirstīgajam vēl nav izdevies uzcelt tādu mājvietu, kurā rūpes netiktu iekšā. ,,Cik ilgi man būs glabāt rūpes savā dvēselē, diendienā bēdāties savā sirdī?’’- Ps.13:3
Ne bagātība, ne slava cilvēkam nav tik daudz vajadzīga, ka saglabāt savu dvēseli tepat zemes virsū. „Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?’ ’(Marka ev. 8;36)
Man, par laimi, ir cilvēki ar skaistu dvēseli, tas atspoguļojas viņu acīs un smaidā un darbos. Arī to, kuru vairs nav pieminu ar mīlestību un cieņu.
Aizgājējus es paturu sirdī, bet ir kāds cilvēks, kura dvēsele noskatās uz ,,Pīlādžiem’’ uz pašas iestādīto pīlādzīti, dāvinājumu aprūpes centram. Vienmēr, kad gadās būt Mālupes pusē es saku labdienu šim dzīvajam piemineklim.
Tā ir Ilga Moisejeva, kura 2019. gada 1.oktobrī, palīdzot centra dežurantam Jānim Naudiņam iestādīja pīlādzīti. Paldies, Ilga, ka Tu biji un esi tāpat citiem, kuri dus Mūžīgā mierā.
Mēs pārdzīvojam grūtus laikus, bet tas nenozīmē, ka drīkstam apcietināt savu sirdi un nedomāt par līdzcilvēkiem. Lai Dievs dod mums saglabāt skaidru sirdi, līdz brīdim, kad Tu, Kungs ņemsi pie sevis!
Teksts un foto: Ieva Pētersone
Attēlos: Jānis sagatavo vietu pīlādzim. Jānim piepalīdzot, Pīlādzis tiek iestādīts.
Reklāma