Latvija acīmredzot zaudēs miljoniem latu, jo no Eiropas Savienības fondu 380 miljoniem nav apgūta pat puse. Ministrijas aizbildinās, ka vainojams uzņēmēju un pašvaldību kūtrums. Jā, projektu finansējuma apguvē varētu darīt vairāk.
Taču visu kavē sarežģītā iepirkuma procedūra un banku atteikumi piešķirt kredītus, nevis kūtrums vai nevēlēšanās. Gan pašvaldības, gan uzņēmēji labi zina, ka Eiropas fondu finansējums ir vienīgā iespēja kaut ko uzcelt vai rekonstruēt, kā arī radīt jaunas darbavietas. Taču iepirkuma procedūra ir sarežģīta un gara, turklāt komisijas lēmumu par darbu izpildītāju nereti pārsūdz. Tāpēc atkal paiet laiks, kamēr noskaidro pretenziju pamatotību un izsludina jaunu iepirkumu. Tad kurš ir vainīgs? Vai ne likumdošanas prasību pārliekā birokrātija?
Lai nezaudētu naudu, kuru nevarēs iztērēt projektu īstenošanai, valdība nolēmusi to izmantot bezdarbnieku atbalsta programmām. Labklājības ministrija jau paziņojusi, ka nākamgad tiks turpināta “simtlatnieku” programma. Protams, tā ir atbalsts daudziem, kuri nevar atrast darbu. Taču tas nozīmē arī to, ka nauda tiks izlietota tur, kur nodokļi atpakaļ netiek saņemti. Tāpēc arvien vairāk cilvēku uzskata, ka pareizāk būtu šos līdzekļus izmantot jaunu darbavietu radīšanai.
Valsts no starptautiskajiem aizdevējiem ir saņēmusi 4,1 miljardu eiro, turklāt pieprasījusi vēl 200 miljonu eiro. Kāpēc aizņemties, ja neprot lietderīgi izlietot naudu, kura nav jāatdod?
